Ar klepu dzīves laikā vairākkārtīgi ir sastapies teju ikviens no mums. Klepus ir nozīmīgs iedzimts reflekss un tas aizsargāt elpceļus no svešām daļiņām, kas tur iekļuvušas. Citiem vārdiem sakot, klepus ir dabisks veids ar kā palīdzību organisms rūpējas par elpceļu tīrību.
Soli pa solim izzinām klepu
Klepus refleksu izraisa elpceļu kairinājums. Kairinājumu uztver “klepus receptori’’, kas izvietoti daudzās elpošanas ceļu vietās. Šie receptori uztver un reaģē uz kairinājumu, saņemtais signāls tiek nogādāts klepus centrā, kas atrodas galvas smadzenēs un cilvēkssāk klepot.
Klepu visbiežāk iedala divās grupās:
1) cik ilgi klepus ilgst,
2) kā klepus izklausās.
Izvērtējot klepus ilgumu, to var iedalīt – akūtā klepū, ja tas ilgst mazāk par 3 nedēļām, subakūtā, ja klepus ir no 3 līdz 8 nedēļām, hronisks klepus – vairāk kā 8 nedēļām. Izvērtējot, kā klepus izklausās, to var iedalīt – sausā, mitrā un reflektorā klepū.
Sausa kairinoša klepus rezultātā neizdalās krēpas. Visbiežāk sausu klepu izraisa vīrusi. Bieži nākas saskarties, ka sauss klepus mēdz būt īpaši mokošs un sāpīgs.
Sausa sāpīga klepus gadījumā ātri un efektīvi var palīdzēt dabaslīdzekļi.
Vīrusu izcelsmes saaukstēšanās ir visizplatītākais sausa klepus cēlonis. Sausa klepus ārstēšanas mērķis ir nobloķēt tā tālāko progresēšanu, nomācot klepus refleksu, paplašinot bronhus utml. Vadoties pēc jaunākajām ERS (European Respiratory Society) rekomendācijām – zemu devu morfīns ir efektīvs sausa un mokoša klepus gadījumā. Ātri atbrīvoties no ieilguša klepus palīdzēs zīda magones jeb kukurūzas magones (Papaver rhoeas) saturoši produkti, kas ir efektīvi sausa un ilgstoša klepus ārstēšanā. Tās gadsimtiem tiek izmantotas medicīniskos nolūkos, lai ārstētu plašu slimību klāstu.
Tautā bieži tiek jauktas zīda magones jeb kukurūzas magones (Papaver rhoeas) ar opija magonēm (Papaver somniferum).
No opija magonēm (Papaver somniferum) tiek iegūts morfīns. Šīs magones Lielbritānijā 17. gadsimtā tika ļoti plaši izmantotas opija iegūšanai, klepus un dizentērijas terapijai.
Zīda magones jeb kukurūzas magones (Papaver rhoeas) tiek izmantotas kā vērtīgs ārstniecības augs, jo ražo daudzveidīgus bioaktīvos alkaloīdus un citas vērtīgas bioloģiski aktīvas vielas. Par zīda magones iespējamo izcelsmes vietu tiek uzskatīta Vidusjūras austrumu piekraste. Ar laiku zīda magones kļuva plaši pieejamas arī Eiropā. Interesanti, ka dabiskās atlases ceļā, izplatoties uz Eiropu, magone mainīja savu krāsu, jo Eiropā augošas magones citādāk atspoguļo gaismu kā magones, kas aug Vidusjūras austrumu daļā. Līdz ar to Eiropā augošās magones mēs redzam spilgti košā krāsā. To lietošana ir drošāka,jo tām nav opija magonēm raksturīgo komplikāciju. Tādēļ tās plaši izmanto drošai klepus ārstēšanai un arī kānomierinošu un pretsāpju līdzekli.
