5 padomi veselai imūnsistēmai

5 ieteikumi imūnsistēmas veselībai

Mikrobs pats par sevi nav nekas, noteicoša ir vide. Tamlīdzīgi esot izteicies 19. gadsimta franču ārsts, ķīmiķis un farmaceits, Luija Pastēra laikabiedrs un sāncensis Antuāns Bešāms (1816-1908). Šis izteikums ir precīzs, ja runa ir par imūnsistēmu: no tā, kāda tā ir, kāds ir spēles laukums, kurā nonāks mikrobs vai vīruss, būs atkarīgs, kas notiks tālāk. Proti, ja imūnsistēma darbosies pareizi, būs sagatavojusies un spēcīga, tā spēs atvairīt vīrusa iebrukumu.

Vesela imūnsistēma šo labo darbu dara nepārtraukti. Viena no tās būtiskām sastāvdaļām ir imūnšūnas, kuras organisms ražo visu laiku. Daļa no tām kā dežūrpatruļas pastāvīgi cirkulē asinsritē, uzraugot, vai nav parādījies kāds patogēns. Citas dodas uz noteiktiem orgāniem un audiem un paliek tajos, pildot noteiktus uzdevumus, piemēram, ādā atrodas makrofāgi, kurus dēvē par Langerhansa šūnām, aknās atrodas Kupfera šūnas, bet smadzenēs – glijas. Imūnsistēmas šūnas mājo arī uz gļotādām, kas visvairāk nonāk saskarē ar ārējās vides iedarbību. Šīs šūnas specializējušās aizsargāt organismu pret iebrucējiem, bet vienlaikus tās iemācījušās sadzīvot ar mikrobiomu – labo baktēriju kopumu, kas arī piedalās imūnsistēmas darbībā. Vēl citas imūnšūnas sakopojas grupās citos orgānos, piemēram, liesā vai limfmezglos koncentrējas T un B limfocīti. To uzdevums ir noķert attiecīgi asinīs un limfā nonākušos patogēnus, kā arī atmirušas šūnas.

Tādējādi mūsu veselība ir tieši atkarīga no tā, cik sekmīgi funkcionē šis gudrais un sarežģītais mehānisms – imūnsistēma. Veselam cilvēkam tā darbojas ideāli un pašregulējoši, proti, sistēma pati sevi uzrauga un mazina savu aktivitāti, lai neveidotos autoimūnās saslimšanas un alerģijas, kas būtībā ir pārspīlētas imūnsistēmas reakcijas rezultāts. Mūsu spēkos ir veselai imūnsistēmai nekaitēt, bet gan ar atbilstošu dzīvesveidu un veselīgiem paradumiem atbalstīt to – būt aktīviem un rosīgiem, vienlaikus nepārslogojot sevi ne fiziski, ne garīgi, pietiekami izgulēties, veselīgi ēst un pietiekami bieži un daudz padzerties u.tml. Īsi sakot, gādāt par to, lai spēles laukums – ķermenis – būtu vislabākajā gatavībā, sastopoties ar vīrusiem vai baktērijām.

Tālāk – 5 padomi veselai imūnsistēmai, kas tev noderēs, lai labāk izprastu savu organismu.

1. Ieskaties savā šķīvī!

Diēta nav novājēšanas stratēģija, bet gan uztura režīms, kas organismam ir vispiemērotākais un nodrošina to ar visu nepieciešamo – vitamīniem, olbaltumvielām, minerālvielām u.c. Plaši izplatīts ir uzskats, ka vīrusu aktivitātes sezonā ir ļoti svarīgi ēst vitamīniem bagātus ēdienus – augļus un dārzeņus (citrusaugļus, kivi, dzērvenes, kāpostus, burkānus, zaļos lociņus u.tml.), dzert buljonus, zāļu tējas ar medu… Tā arī ir, taču uzturam jābūt veselīgam un sabalansētam visu cauru gadu, nevis tikai tad, kad risks saslimt sezonāli paaugstinās.

Kā saprast, vai ēd veselīgi?

Ja, iepērkot pārtiku, savā grozā liec

• daudz svaigu augļu un dārzeņu (un nerauc degunu arī par skābētiem kāpostiem, kas ļoti patīk mikrobiomam!),
• pilngraudu maizi un citus graudaugu produktus (auzu pārslas, grības, griķus u.c.),
• ja no piena produktiem priekšroku dod skābpiena ēdieniem (bezpiedevu jogurtam, liesam biezpienam, kefīram),
• ja palaikam pagatavošanai iegādājies arī svaigas zivis un šad tad – arī liesu gaļu, lielākoties – putnu,

ar taviem uztura paradumiem viss kārtībā.

Tos gan derētu pārskatīt, ja

• daudz un bieži ēd visādus gaļas izstrādājumus (šķiņķi, desas, cīsiņus, speķi u.c.),
• esi iecienījis sviestu un saldo krējumu,
• labprāt ēd baltmaizi un bulciņas un
• veikalā nespēj vienaldzīgi paiet garām arī tiem plauktiem, kuros ir treknie sieri, majonēze, kečups un citas gatavās mērces, saldumi, konservi, kā arī gatavās maltītes, kas tikai jāuzsilda vai jāatkausē, piemēram, picas vai pelmeņi.

Jāpiemin, ka arī pastiprināta alkohola lietošana ļoti nodara pāri imūnsistēmai un pavājina tās reakciju, tāpēc tie, kuriem patīk cilāt glāzīti, pakļauti ne vien dažādu aknu slimību, bet arī infekciju riskam. Arī smēķēšana vistiešākajā veidā ir imūnsistēmas apgrūtinājums: tai jācīnās ar organismā nonākušajām indīgajām gāzēm un tabakas sadegšanas kaitīgajiem blakusproduktiem.

2. Fiziskās aktivitātes – tā nav svaru cilāšana!

Veselīga imūnsistēmas un arī citu organisma sistēmu normāla funkcionēšana nav iedomājama, ja cilvēks ir mazkustīgs un uzturas tikai telpās. Jāpaskaidro, ka tad, kad dzirdat kārtējo ieteikumu par fizisko aktivitāšu nepieciešamību, runa nav tikai par muskuļiem. Jā, arī muskuļi ir svarīgi, jo tiem jābalsta un jānotur ķermenis, taču izkustēšanās ir svarīga arī citu iemeslu dēļ.

• Kad kusties ar fizisku piepūli, tu elpo dziļāk. Tas uzlabo organisma apgādi ar skābekli un palīdz attīrīties elpceļiem;
• Ja esi fiziski aktīvs ārā, svaigā gaisā (arī rudenī un ziemā!), tu norūdies. Norūdīšanās būtībā ir organisma pieradināšana pie stresa – tas ir trenēts atbildēt uz dažādu ārējo faktoru iedarbību, taču zināms, ka izkustēšanās palīdz labāk tikt galā arī ar distresu un uzlabo garastāvokli, jo fizisko aktivitāšu laikā organismā izdalās tā dēvētie laimes hormoni – endorfīni;

Svarīgi, ka ar fizisku izkustēšanos nav jāsaprot lielais sports! Pietiks, ja ikdienā darīsi to, kas tev patīk: pastaigāsies (kompānijā, viens pats vai ar sunīti), peldēsies, nūjosi, darbosies dārzā. Interesanti, ka adekvāta fiziskā slodze arī palīdz regulēt apetīti!

Turpretī, ja pēkšņi sāksi ļoti intensīvi sportot (skriet, cilāt svarus vai tml.), panāksi pretēju efektu – tavs organisms izsīks, imunitāte vairs nebūs pietiekami spēcīga, lai tevi pilnvērtīgi pasargātu no vīrusiem un baktērijām, ķermenim būs jātērē savas rezerves, lai atjaunotos.

3. Bez nevajadzīgas nastas

Veselīgs uzturs un fiziskās aktivitātes palīdzēs uzturēt arī normālu ķermeņa svaru. Tas ir svarīgi ne tikai tāpēc, ka liekais svars gluži vienkārši ir apgrūtinošs – kā nevajadzīga nasta, kas nemitīgi jānēsā visur līdzi – bez tās pat nevar aiziet gulēt. Zinātniski izpētīts, ka taukaudi darbojas līdzīgi kā endokrīnie dziedzeri – tie ražo hormoniem līdzīgas vielas, adipokīnus, kuriem ir svarīga loma organisma sistēmu savstarpējā saziņā. Tie spēj būtiski ietekmēt

• reproduktīvo funkciju,
• asinsspiediena regulēšanu,
• enerģijas homeostāzi,
• imūno reakciju un daudzus citus fizioloģiskos procesus.

Tiem ir izšķiroša loma sistēmiskā metabolisma un imūnfunkcijas darbības saskaņošanā. Proti, ja cilvēks uzsāk drastisku diētu vai cieš badu, adipokīni informē par enerģijas deficītu un veicina imūno funkciju nomākšanu. Savukārt, ja notiek aptaukošanās, taukaudu ir vairāk un tie lielākā daudzumā saražo adipokīnus, kas darbojas kā iekaisuma mediatori. Tādējādi aptaukošanās izraisa hronisku zemas pakāpes iekaisuma stāvokli un ar to saistītus vielmaiņas traucējumus, kas veicina dažādu slimību attīstību – otrā tipa cukura diabētu, sirds un asinsvadu slimības u.c. Tātad mērķis ir panākt līdzsvaru – lai taukaudu nav ne par daudz, ne par maz, un to var sasniegt, ievērojot veselīgu dzīvesveidu.

4. Saldu dusu!

Lai imūnsistēma pilnvērtīgi darbotos, tev pietiekami jāizguļas. Miega speciālisti un neirologi akcentē, ka kvalitatīvs miegs ir ne vien pietiekami garas miegā pavadītās stundas (pieaugušajiem 7-8, bērniem – vairāk), bet arī pareiza miega higiēna: tieši tāpat kā ir veselīgi un pareizi ievērot uztura režīmu un ēst noteiktā laikā, vēlams ieradināties arī iet gulēt un mosties vienā un tajā pašā vakara un rīta stundā.

Lai miegs būtu salds (lasi - dziļš un veselīgs), jau atkal jāatgriežas pie fizisko aktivitāšu un uztura jautājuma. Proti, cilvēkam ir fiziska nepieciešamība vismaz stundu diennakts gaišajā laikā uzturēties laukā, lai organismā iedarbinātu procesus, kas naktī ļaus labi gulēt. Tikpat svarīgi ir neēst tieši pirms miega, kā arī nelietot viedierīces, jo tās smadzenēm raida nepareizus signālus: nevis palīdz sagatavoties naktsmieram, bet iztraucē to. Un, ja miegs nav bijis pietiekams (nepietiekami ilgs un nepietiekami dziļš), organisms nespēj atjaunoties. Arī daudzi imūnsistēmas atjaunotnes procesi noris vienīgi tad, kad guļam…

5. Tikai nestreso!

Visām organisma sistēmām, ieskaitot imūno sistēmu, kaitē hronisks stress. Stresa reakcija ķermenī izpaužas kā tā dēvēto stresa hormonu – adrenalīna un kortizola – pastiprinātu veidošanos. Ja pēc stresa brīža seko atslābums un organismam ir iespēja atgriezties normālā stāvoklī, stresa hormonu līmenis samazinās, bet ja stress ir pastāvīgs, vienkāršoti izsakoties, organisms pagurst nemitīgi atjaunoties un to vairs nespēj: imūnsistēma novājinās, cilvēks ir vairāk pakļauts dažāda veida saslimšanām, ieskaitot infekcijas slimības.

Zināms, ka reakcija uz stresu ir atšķirīga: vieni to panes labāk, citi – sliktāk. Taču zināms arī tas, ka sevi pret stresu iespējams norūdīt. Vispirms jau fiziski – ar adekvātu un regulāru, organismam piemērotu fizisko slodzi. Palīdzēt var arī apzinātības prakses, piemēram, meditācija, taču tikpat svarīga ir pozitīvu emociju loma: stresu mazina patīkamas sarunas un tikšanās, mūzikas un dažādu veidu mākslas baudīšana, kā arī joki un humors. Tātad ne tikai ābols ikdienā, bet arī anekdotes attālina slimības…

Tātad lielā mērā katra paša rokās ir iespējas atbalstīt savu imūnsistēmu. Arī pilnīgi burtiskā veidā – mazgājot rokas, lietojot sejas aizsargmaskas, regulāri vēdinot telpas, tādējādi mazinot vīrusu koncentrāciju gaisā, pietiekami termiski apstrādājot jēlu gaļu, pirms to celt galdā, ievērojot produktu derīguma termiņu u.tml. Tā mazāk pakļausim savu organismu dažādu patogēnu iedarbībai.

Latvijas farmācijas uzņēmuma Lotos Pharma ražotie produkti imunitātei

Piedāvāto produktu klāsts imunitātei ir gana plašs. Sākot no produktiem, kas piemēroti pašiem mazākajiem, līdz produktiem senioru veselībai. Bērniem iecienīts ir melnā plūškoka balzams Imunosil Sambucus. Sastāvā esošais plūškoks palīdz nodrošināt normālu imūnsistēmas darbību un atbalsta organisma aizsargspējas. Produkts ir pieejams 100 ml iepakojumā un izdevīgajā 250 ml iepakojumā.

Šogad uzņēmums saviem klientiem piedāvā pavisam jaunu produktu imunitātei Imunosil Virufix, kas papildina sortimentā esošo Imunosil līniju. Produkta sastāvā ir 5 elementi - D vitamīns, cinks, kvercetīns, C vitamīns un melatonīns. Tā sastāvā esošais cinks, vitamīni C un D veicina normālu imūnsistēmas darbību. Imunosil Virufix var lietot no 18 gadu vecuma, lietojot 2 sarkanās kapsulas 1 reizi dienā no rīta un 1 balti/zilo kapsulu 1 reizi dienā 20 min. pirms gulētiešanas.