Arī aknas baidās no Covid-19
Raksta autore: Ilona Noriete
Kaut arī vēl daudz ko nezinām par Covid-19, viens gan ir skaidrs ‒ tā klīniskā aina var būt ļoti variabla. Lielākajai daļai inficēto ir vērojama viegla vai vidēji smaga slimības norise, daudziem tā ir asimptomātiska, taču ir ne mazums cilvēku, kam attīstās dzīvībai bīstamas komplikācijas un var pat iestāties nāve. Par to, kādas sekas šī infekcijas slimība atstās uz pārslimojušā cilvēka organismu ilgtermiņā, pagaidām vēl visai grūti spriest. Tomēr ir novērots, ka daudziem, kas izslimojuši Covid -19, ir dažādu orgānu, tai skaitā arī aknu bojājumi.
Par aknām un to veselību saruna ar Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas katedras vadītāju, hepatoloģi, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli, dr.habil. med. profesori Ludmilu Vīksnu.
‒ Pasaules, tostarp Latvijas, medicīnas darbinieku prātus pārņēmis Covid-19 un tā ārstēšana. Vai var teikt, ka aknu veselība tomēr nav atstāta novārtā?
‒ Simtprocentīgi droši es apgalvot nevaru, bet tie pacienti, kuriem jāārstē vīrushepatīts C vai B, kuriem vajadzīgi speciāli medikamenti, terapiju turpina saņemt vai uzsāk ārstēties. Cilvēki ar citām aknu problēmām tiek konsultēti, ja vien nonāk pie speciālista. Latvijas Infektoloģijas centra Hepatoloģijas blokā pieņemam visus, kam nepieciešama palīdzība. Jāpiebilst gan, ka ir pacienti, kas, baidoties inficēties ar SARS-CoV-2, pie ārstiem nevēršas.
‒ Kādi faktori biežāk negatīvi ietekmē mūsu aknu veselību? No kā tiešām ir vērts izvairīties aknu veselības labā?
‒ Galvenais ir pašiem neradīt tādus apstākļus, kas var atstāt nevēlamu iespaidu uz organismu, konkrēti, aknām. Šajā sakarā noteikti jāatzīmē nesamērīga un ārsta nekontrolēta, reizēm pat neieteikta, medikamentu lietošana. Tāpat cilvēki mēdz pārēsties, sagādājot milzīgu slodzi gremošanas sistēmai, bet ar laiku nonākot pie aptaukošanās. Un, protams, pārmērīga alkohola lietošana. Tie ir trīs svarīgākie faktori, kas atstāj kaitīgu ietekmi uz aknu veselību.
‒ Latvijā vienā no jūsu vadībā esošām pētījumu programmām par Covid-19 jau ir konstatēti fakti par aknu izmaiņām, kas rodas šīs infekcijas iespaidā, turklāt ar ievērojamām novirzēm no normas (aknu viskozitāte, bioķīmiskie rādītāji). Kā to var izskaidrot?
‒ Vīruss SARS-CoV-2 var iekļūt un vairotie ne tikai respiratorajā traktā, bet arī aknu un žultsceļu zonā, precīzāk, tajās šūniņās, kas izklāj žultsceļus. Un, kā mēs zinām, aknas ir orgāns, kurš piedalās organisma imunitātes veidošanā un nodrošināšanā, tai skaitā ietekmē antivielu rašanos. Kad vīruss nonāk aknu un žultsceļu šūnās, tā iedarbība ir ļoti līdzīga kā elpceļos, un tādēļ attīstība ir diezgan paredzama. Ar to mēs izskaidrojam, ka bojājumi aknās var būt nozīmīgāki nekā dažos citos orgānos.Tā kā Covid-19 var skart ne tikai aknas, bet arī žultsceļus, tad reizēm attīstās klīniskā aina, kas raksturīga cita veida žultsceļu iekaisumiem, pat žultsakmeņu slimībai. Var veidoties gan šūnu uzbriedums, gan iekaisums, gan mehāniski nosprostojumi. Tad cilvēks izjūt diskomfortu vai sāpes vai nu vēdera labajā pusē zem ribu loka, vai pa vidu zem diafragmas. Aknas pašas parasti nesāp. Ja kaut kas sāp, tad tie ir žultsceļi.
‒ Pēdējā laikā kā Latvijā, tā arī citur pasaulē strauji pieaug saslimstība ar taukaino hepatozi.
‒ Faktam, ka izmeklējumos tiek konstatētas taukainās aknas, ir jāpievērš ļoti nopietna uzmanība. Šādu diagnozi nedrīkst ignorēt, īpaši šobrīd, Covid-19 epidēmijas laikā. Taukainās aknas visbiežāk ir cilvēkiem ar palielinātu ķermeņa masu, kaut gan var būt arī izņēmumi, kad pie normāla vai pat samazināta svara konstatē šādu patoloģiju. Cilvēki ar lieko svaru ir pieskaitāmi paaugstināta riska grupai, kam inficēšanās ar SARS-CoV-2 vīrusu var novest pie īpaši smagas slimības norises. Ļoti piesardzīgiem attiecībā uz inficēšanos jābūt cilvēkiem ar cukura diabētu. Šiem pacientiem slimības norisē bieži iesaistās arī aknas. Savukārt pacientiem, kuriem cukura diabēta iepriekš nav bijis, koronavīrusa ietekmē tas var parādīties. Tāpēc es ieteiktu visiem pārslimojušajiem noteikt glikozes līmeni asinīs. Reizēm cilvēki vēlas zināt, vai izmaiņām aknās pakļauti tikai ar hroniskām slimībām sirgstošie? Ne tikai, bet viņiem risks ir lielāks. Un taukainā hepatoze pieder pie hroniskam slimībām.
‒ Lai nesaslimtu ar taukaino aknu slimību, ļoti svarīgs ir līdzsvars starp uzņemto kaloriju daudzumu un fiziskajām aktivitātēm. Vai ir vēl kādi nozīmīgi riska faktori?
‒ Vienmēr ir jāņem vērā cilvēka vecums, dzimums un iedzimtība. Ja ģimenē neviens nav bijis īpaši slaids, tad sevi «nodzīt» līdz modeles augumam nebūtu pareizi un ir pat bīstami. Tādēļ vienmēr ir jākonsultējas ar ārstu, tai skaitā fizioterapeitu, ir jāizstrādā plāns un tad jācenšas sasniegt mērķi. Svarīgi ir arī pārmērīgi nelietot alkoholu un medikamentus. Redziet, recepte nav tik vienkārša.
‒ Pētījuma pārskatā tiek uzsvērts svarīgs vērojums, ka pēc Covid-19 pārslimošanas var attīstīties hipoksiskais hepatīts un steatoze. Kāds tam ir skaidrojums, vai tas ir saistīts ar skābekļa trūkumu orgānos?
‒ Skābekļa trūkums, ir īpaši ilgstošs, neapšaubāmi ietekmē visu cilvēka organismu. Tādēļ pēc Covid-19pārslimošanas konstatējam izmaiņas faktiski visās orgānu sistēmās. Protams, ne visiem pacientiem visas izmaiņas ir ļoti izteiktas. Katram tās var būt atšķirīgas. Tam par iemeslu var būt arī iepriekš esošas slimības un ar tām saistīto orgānu nepietiekamība. Aknas, līdzīgi smadzenēm, ir viens no jutīgākajiem orgāniem pret skābekļa trūkumu. Šāda deficīta apstākļos atsevišķas aknu funkcijas var izpalikt vai būtiski mazināties. Runājot par mūsu novērojumiem posmā, ko dēvējam par post-Covid-19, esam sastapušies ar situāciju, kad cilvēks pēkšņi diezgan strauji var pieņemties svarā vai arī viņam var izkrist mati, pasliktināties atmiņa, rasties sirds problēmas u.c. Pēdējā laikā ir parādījušies raksti, kuros apkopoti citu valstu pētnieku sniegtie dati par to, cik dažādi var būt koronavīrusa radītie bojājumi. Līdz ar to varam secināt, ka šī vīrusinfekcija atšķirībā no citiem akūtiem respiratoriem vīrusiem var atstāt negaidītu ietekmi uz visu cilvēka organismu. Pagaidām mēs līdz galam nevaram paredzēt, kādas būs šī vīrusa sekas.
‒ Cik regulāri «parastam cilvēkam» būtu jāveic aknu rādītāju (ALAT, ASAT, GGT) pārbaude?
‒ Cilvēkam, kuram nav iepriekš konstatēta hroniska aknu slimību vai cita veselības problēma, pastarpināti saistīta ar aknām, būtu pilnīgi pietiekami, ja aknu rādītājus pārbaudītu reizi pāris gados. Protams, ja nav nekādu citu īpašu apstākļu, kas var ļaut secināt par slimības attīstību.
‒ Kādi varētu būt šie īpašie apstākļi?
‒ Piemēram, pārmērīga alkohola lietošana. Vai arī attīstījusies slimība, kuras dēļ jādzer īpaši hepatotoksiski medikamenti, turklāt ilgstoši. Šādā gadījumā vajadzētu pārbaudīt, vai zāles nav kaitējušas aknām. Ārsti, kas ir spiesti nozīmēt šādus medikamentus, zina to iedarbību un tāpēc parasti seko līdzi, vienmēr kontrolē situāciju un jau preventīvi mēģina novērst blakusparādības. Piemēram, dažiem prettuberkulozes preparātiem piemīt šāda ietekme, temperatūru un iekaisumu mazinošiem līdzekļiem u.c.
‒ Ja ir kādas problēmas ar aknām, kas par to var liecināt?
‒ Ja parādījušies acīmredzami apliecinājumi aknu slimībām, tad slimība jau ir attīstījusies. Uz to norāda vairākas redzamas pazīmes, piemēram, dzelte, asins izplūdumi ādā, šķidruma uzkrāšanās vēdera dobumā, dzeltenu izgulsnējumu parādīšanās dažādās maigākās ķermeņa zonās, piemēram, zem acīm vai roku ieloku virsmās. Ja iespēja attīstīties aknu patoloģijai ir bijusi, kaut arī nekādu spilgtu simptomu pacientam nav, ģimenes ārsti un citi speciālisti bieži vien cilvēku nosūta uz aknu pamatanalīzēm, kuras var vēstīt par aknu bojājumu. Pamatojoties uz šo analīžu rezultātiem, var izdarīt secinājumu, kāds ir aknu stāvoklis, vai šajā situācijā ir kaut kas jādara.
‒ Aknas veic vienu no svarīgākajām atindēšanās funkcijām. Tāpēc pavasaros cilvēki domā par organisma attīrīšanos jeb detoksa kūrēm. Detokss ir aknu draugs vai bieds?
‒ Sevi attīrīt, piemēram, dzerot caurejas zāles, ir kaitīgi, varētu pat teikt, ārkārtīgi muļķīgi. Cilvēka organisms ir ļoti sarežģīts. Līdzībās runājot, tā nav caurule, caur kuru iziet ēdiens. Organisms vairāk līdzinās datoram, kurā ir ārkārtīgi niansēta programma. Aknām piemīt ārkārtīgi daudz dažādu funkciju, un katra to šūniņa ir tik smalks veidojums, kādu pat grūti iztēloties.
Nezinu, vai tagad vēl tā dara, bet agrāk šim nolūkam taisīja klizmas. Tas, tāpat kā pārmērīga ūdens dzeršana, atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz organismu. Ja pārāk daudz dzer ūdeni, sirdij, nierēm un citiem orgāniem ir jādara lieks darbs. Savukārt klizmu taisīšana, ja nav aizcietējumu, neko labu nedod, vienīgi traumē zarnas un var novest pie ānusu slēdzošo muskuļu vājumu ar no tā izrietošu fekāliju nesaturēšanu.
‒ Vai pacients 35+ vecuma grupā var būt pārliecināts, ka ar viņa aknām viss ir kārtībā, pat neievērojot veselīgu dzīvesveidu? Vai arī aknu izmaiņas var skart gados jaunus cilvēkus?
‒ Jauniem cilvēkiem bez sliktiem paradumiem, bet ar novirzēm aknu provēs, biežāk konstatējam ģenētiskas slimības. Piemēram, Žilbēra sindromu, kas ir vienkārša un diezgan nekaitīga slimība, no prognozes viedokļa raugoties. Tomēr ir arī ļoti nopietnas slimības, piemēram, hemohromatoze, Vilsona slimība u.c. Jo tās agrāk diagnosticē, jo veiksmīgāka ir ārstēšana. Ja tās konstatē jaunībā un uzsāk ārstēšanu, tad labāka ir dzīves kvalitāte.
‒Vai vecums un aknu izmaiņas ir savstarpēji saistīti?
‒ Īpaši nav.
‒ Daudz tiek runāts par aknu spēju reģenerēties jeb atjaunoties. Vai tas tiešām tā ir?
‒ Jā, aknu šūnām piemīt augstas spējas reģenerēties jeb atjaunoties. It īpaši labi tas novērojams gadījumos, kad pacients akūti saslimst ar kādu infekcijas slimību, piemēram, B hepatītu. Vīrusa ietekmē lielākā daļa aknu šūnu var izmainīties un pat iet bojā, bet, vīrusa darbībai beidzoties (bieži vien tas notiek ar medikamentu palīdzību), šūnas atjaunojas. Turklāt aknas darbojas ar milzīgu rezervi. Kamēr saglabājas 15‒20% aknu šūnu, tikmēr cilvēks var pat nenojaust, ka viņam ir nepietiekama aknu funkcija.
‒ Kas ir hepatoprotektori, vai tos var lietot profilaktiski un cik ilgi tie jālieto, lai panāktu efektu?
‒ Par hepatoprotektoriem sauc medikamentus, kas aizsargā aknas no bojājumiem, piemēram, hepatīta C un B vīrusa vai herpes vīrusa. Hepatoprotektorus var lietot slimības laikā, lai pasargātu aknas no dažādām toksiskām ietekmēm. Biežāk lietotie hepatoprotektori ir fosfolipīdi. Šī lipīdu grupa ir galvenā aknu šūnu apvalka jeb membrānas sastāvdaļa. Aknu aizsardzībai lietotie esenciālie fosfolipīdi pēc savas struktūras ir diezgan tuvi aknu šūnu membrānu veidojošajiem fosfolipīdiem.
Par esenciālajiem fosfolipīdiem parādās arvien vairāk pētījumu. Tie apliecina, ka šie preparāti var padarīt spēcīgāku aknu šūnu apvalku, ja tam ir kādi defekti.
‒ Un sarunas noslēgumā ‒ kāds būtu jūsu novēlējums cilvēkiem šajā saspringtajā laikā?
‒ Gribētu visiem novēlēt veselību. Un vēl ‒ izmantojiet iespēju vakcinēties!
Skaidrojošā vārdnīca
Žilbēra sindroms ‒ labdabīga slimība, ko raksturo periodiski paaugstināts bilirubīna līmenis asinīs (hiperbilirubinēmija). Bilirubīns ir substrāts, kas rodas, sabrūkot eritrocītiem. Tas tiek izvadīts no organisma tikai pēc tam, kad tiek sašķelts aknās. Žilbēra sindroma pacientiem bilirubīns netiek sašķelts un uzkrājas asinsritē – tādēļ arī viens no redzamākajiem slimības simptomiem ir dzelte, jo bilirubīnam ir oranži dzeltena krāsa.
Vilsona slimība ‒ ģenētiska saslimšana, kuras gadījumā ir olbaltuma gēna (ATP7B) mutācija. Normā šis olbaltums palīdz izvadīt varu no organisma. Vilsona slimības pacientiem tas nenotiek, un varš uzkrājas pārsvarā aknās un galvas smadzenēs, kā arī nierēs, radzenē un citos orgānos. Slimība biežāk sāk izpausties ar aknu darbības traucējumiem, neiroloģiskiem vai psihiskiem simptomiem. Pirmās slimības izpausmes var būt jebkurā vecumā, biežāk no 5‒35 gadu vecumam.
Avots: E. Gulbja laboratorija, neuroimmunology.lv
