Augsts holesterīns. Ko nu?
Sēdošs darbs, liekais svars, bet pašsajūta – normāla. Tomēr asins analīzes uzrāda paaugstinātu holesterīna un arī cukura līmeni asinīs. Turklāt ārsts nosaka nepatīkamu diagnozi – prediabēts, metabolais sindroms… Ko tas nozīmē, ko darīt tālāk? Kā no tā iespējams izvairīties, kā par sevi parūpēties? Uz sarunu aicinām Veselības centru apvienības „Aura” un Latvijas Jūras medicīnas centra Sarkandaugavas ambulatorās veselības aprūpes centra endokrinoloģi, internisti Dr. Maiju Gureviču.
Kas ir metabolais sindroms?
– Metabolais sindroms ir simptomu un pazīmju kopums, kas bieži vien ir raksturīgs pacientiem ar palielinātu ķermeņa svaru. Tas iekļauj sevī piecus parametrus: paaugstināts arteriālais asinsspiediens; pārlieku liels vidukļa apkārtmērs; palielināts tā dēvētais rīta cukurs jeb cukura līmenis venozajās asinīs tukšā dūšā (jāsāk uztraukties, ja tas ir lielāks par 5,6 mmol/l); izmaiņas holesterīna ainā, kur būtiski ir divi rādītāji – paaugstināts triglicerīdu līmenis (TG) vai pazemināts „labā” holesterīna līmenis asinīs (ABL).
Ja no šiem pieciem kritērijiem ir novērojami vismaz trīs, var diezgan droši noteikt, ka ir šī diagnoze – metabolais sindroms.
Kādi faktori ietekmē metabolā sindroma veidošanos?
– Šī slimība visbiežāk attīstās cilvēkiem ar palielinātu ķermeņa svaru un vidukļa apkārtmēru. Diemžēl mūsdienu dzīvesveids visai bieži ietekmē svara palielināšanos – sēdošs darbs, mazkustīgs dzīvesveids, ko veicina arī “Covid-19” pandēmijas radītie dzīves apstākļi, fizisku aktivitāšu trūkums, kā arī visai īpatnēji uztura paradumi, kādi agrāk nebija raksturīgi, piemēram, cilvēki patērē vairāk ogļhidrātus nekā olbaltumvielu, tas veicina svara pieaugumu un attiecīgi – metabolā sindroma attīstību.
Vai ir kādi simptomi, kas liecina par paaugstinātu glikozes līmeni asinīs?
– Glikozes jeb cukura līmeņa palielināšanos cilvēks bieži vien nejūt. To sāk pamanīt vien tad, kad tas jau sasniedz 10 mmol/l, bet dažiem pat 13 mmol/l, piemēram, sajūt, ka daudz biežāk moka slāpes vai daudz biežāk kļūst urinācija, vai arī palielinās vēlme ēst.
Cik regulāri būtu jāpārbauda savs glikozes un holesterīna līmenis?
– Asins izmeklējums, kurā nosaka glikozes un holesterīna līmeni, nav jāveic bieži. Šo nepieciešamību parasti nosaka ārsts, ņemot vērā konkrētā cilvēka riska faktorus. Piemēram, gados jaunam cilvēkam ar normālu ķermeņa svaru un vidukļa apkārtmēru, kuram nav cukura diabēta riska faktoru, pilnīgi pietiks, ja reizi divos gados tiks noteikts glikozes un holesterīna līmenis. Taču, ja pastāv riska faktori, piemēram, šā cilvēka mātei ir bijis 2. tipa cukura diabēts vai pašam pacientam ir palielināts ķermeņa svars, analīze būtu jāveic biežāk – teiksim, reizi gadā. Ja ir vēl citi riska faktori, turklāt būtiski, endokrinologs vai ģimenes ārsts var ieteikt asins izmeklējumu veikt arī reizi pusgadā vai pat ik pēc trim mēnešiem.
Uz laboratoriju jādodas ar ģimenes ārsta vai endokrinologa nosūtījumu. Asins izmeklējumu veic venozajās asinīs, to dara no rīta, tukšā dūšā – tas nozīmē, ka cilvēks 12 stundas nav uzņēmis nevienu kaloriju. Drīkst padzerties tikai ūdeni, bet nedrīkst lietot neko citu, kas satur kalorijas, pat ne košļājamo gumiju. Tas pats attiecas uz holesterīna analīzēm, ja vēlas, lai tās būtu precīzas, lai ārsts var pareizi interpretēt rezultātus.
Glikozes un holesterīna analīzes vislabāk veikt akreditētā laboratorijā, jo tur visi aparāti ir kalibrēti. Nav drošs veids, ja savu cukura līmeni nosaka tikai ar paškontroles aparātiņu jeb glikometru mājas apstākļos.
Kas būtu jāzina, lai mazinātu risku sasirgt ar 2. tipa cukura diabētu?
– Vispirms vajadzētu apzināties personiskos iespējamos riskus. Ja kāda ģimenē pirmās pakāpes radiniekiem – mātei, tēvam, brālim, māsai – ir bijis cukura diabēts, tas nozīmē, ka arī pašam šis risks ir palielināts. To apzinoties, ļoti būtiski ir ievērot diētu vai lietot uzturu ar samazinātu ogļhidrātu daudzumu. Tas var palīdzēt attālināt cukura diabēta risku.
Kam ir lielāks risks prediabēta, metabolā sindroma, aterosklerozes un 2. tipa cukura diabēta attīstībā?
– Palielināts cukura līmenis asinīs jeb prediabēts agri vai vēlu iet roku rokā ar kardiovaskulāru saslimšanu risku. Tāpēc riska grupa ir viena – cilvēks, kam ir palielināts ķermeņa svars un vidukļa apkārtmērs, arī tāds, kura ģimenē kāds ir sirdzis ar cukura diabētu. Papildu faktori, protams, ir mazkustīgs dzīvesveids, kā arī pārāk liels taukvielu un ogļhidrātu īpatsvars ikdienas uzturā.
Sievietēm jāņem vērā – ja grūtniecības laikā ir bijis paaugstināts cukura līmenis jeb tā saucamais gestācijas cukura diabēts, arī tas ir riska faktors prediabēta un asinsvadu izmaiņu attīstībai.
Ir ļoti svarīgi savlaicīgi pamanīt, ka cilvēkam ir prediabēts un metabolais sindroms, jo šīs izmaiņas parasti ir subklīniskas – tas nozīmē, ka sākotnēji nav nekādu sūdzību. Bet jau, piemēram, pēc pieciem vai desmit gadiem šim cilvēkam var sākties pamatīgas sirds un asinsvadu veselības problēmas. Šādiem pacientiem ir divas līdz pat četras reizes lielāks miokarda infarkta vai insulta risks. Taču, ja savlaicīgi diagnosticē metabolo sindromu un uzsāk ārstēšanu, kardiovaskulāro notikumu risks ievērojami mazinās.
Kādi ir mīti par metabolo sindromu, prediabētu un aterosklerozi?
– Patiešām pastāv daudzi mīti par glikozes un holesterīna līmeņa izmaiņām asinīs. Piemēram, nereti uzskata, ka holesterīna problēmas parādās tikai gados vecākiem cilvēkiem. Tā nav, jo “nelāgais” holesterīns var parādīties arī 30 gadu vecumā, tas ir saistīts ar jau minētajiem riska faktoriem.
Vēl pastāv mīts par tā saucamo „veselīgo aptaukošanos”. Tomēr nav gluži veselīgi, ja cilvēka vidukļa apkārtmērs ir lielāks par normu, šāda vēdera aptaukošanās ir viens no būtiskākajiem faktoriem tieši metabolā sindroma attīstībai. Tas jāzina un jāņem vērā.
Attiecībā uz glikozes līmeņa izmaiņām – ir aplam uzskatīt, ka organisms “pats sajutīs un ziņos”, ja sāks rasties kādas problēmas. Ļoti daudzos gadījumos cukura diabētu diagnosticē nejauši – kad tiek noteikts glikozes līmenis asins analīzēs.
Ja es ēdu tikai veselīgi, mani nevar piemeklēt nekādas holesterīna problēmas… Kā jūs komentētu šo pārliecību?
– Vai tad tikai ēšanas paradumi nosaka holesterīna līmeņa palielinājumu? Ne vienmēr. Lielāko lomu spēlē iedzimtība. Ir cilvēki, kam ķermeņa svars nav palielināts, viņi ietur stingru diētu, un tomēr holesterīna līmenis ir augsts. Tie ir gēni, šim cilvēkam, iespējams, tas noteikts ģenētiski.
Kā ikdienas uzturs ietekmē holesterīna rādītājus?
– Gan holesterīna, gan cukura līmenis asinīs palielināsies no tā dēvētajiem neveselīgajiem jeb ātrajiem ogļhidrātiem, ko satur, piemēram, kartupeļi, saldumi, saldināti dzērieni. Der mainīt uztura paradumus – mazināt ātro ogļhidrātu patēriņu un lūkot, kādas taukvielas ir izmantotas dažādu pārtikas produktu ražošanā, lai nebūtu kaitīgo transtaukskābju, ko var saturēt, piemēram, palmu eļļa.
Arī augļi var palielināt cukura līmeni un nedaudz ietekmēt holesterīna līmeni, ne vienmēr liels augļu patēriņš palīdzēs kļūt veselīgākam. Tāpat jākliedē mīts par to, ka kafija vai ķiploki palīdz samazināt holesterīna līmeni. Nu nebūs tā, ka tas samazināsies, ja cilvēks dzers četras kafijas tases dienā!
Kā saprast savus holesterīna rezultātus?
– Ar holesterīna rezultātu interpretēšanu pašam nav jānodarbojas, tas noteikti jājautā ārstam. Jo katram cilvēkam ir individuāli nosakāmas holesterīna robežas, piemēram, zema blīvuma holesterīna robežas ir atkarīgas no tā, kāda ir šī cilvēka infarkta vai insulta riska pakāpe. Jo tā augstāka (piemēram, jau ir bijis infarkts), jo stingrāk jāraugās uz holesterīna rādītājiem. Un otrādi – jo mazāk ir riska faktoru, jo augstāka drīkstētu būt šī robeža.
Turklāt, ja tiek noteikts holesterīna līmenis, tad nevajadzētu aprobežoties ar kopējo rādītāju, jo tas vēl neļauj noteikt iespējamās problēmas. Būtu jānosaka visa formula, kurā ir gan labais (augsta blīvuma), gan sliktais (zema blīvuma) holesterīns. Un pēc tam jāievēro ārsta padomi.
Ar kādām sūdzībām vai jautājumiem jūs visbiežāk saskaraties savā ārstes praksē? Ko pacienti mēdz „laist gar ausīm” vai darīt nepareizi?
– Ir pacienti, kuram diezgan bieži, piemēram, reizi trijos mēnešos veicam holesterīna analīzi. Tajā parādās palielināti rādītāji, bet cilvēks nevēlas neko darīt savas veselības labā. Svarīgi, lai pēc rezultātu saņemšanas sekotu atbilstoša rīcība. Vai tā būtu uztura paradumu maiņa vai medikamenti, bet rīcībai ir jāseko! Un neko nenozīmē tas, ka šobrīd cilvēks fiziski jūtas labi. Holesterīns agri vai vēlu radīs izmaiņas organismā, tādēļ jau uzreiz jāsāk kaut ko darīt.
