Regulāras, periodiskas, stipras galvassāpes mēdzam saukt par migrēnu. Nereti to pavada arī citi simptomi – slikta dūša, pastiprināta jutība pret gaismu, trokšņiem. Aktīvajā fāzē šī slimība ievērojami pazemina darbaspējas, pašsajūtu, ietekmē pat izskatu un dzīves kvalitāti. Par migrēnu biežāk sūdzas sievietes, jo to veicina ar dzimumfunkciju saistītās hormonālās pārmaiņas. Daudzas sievietes reproduktīvā vecumā būs ievērojušas likumsakarību, ka galvassāpes ir saistītas ar menstruālo ciklu, un tam ir skaidrojums. Cikla noteiktās fāzēs organismā novērojamas straujas hormonu līmeņa svārstības smadzenēs. Šīs hormonu šūpoles arī izraisa galvassāpes īsi pirms menstruācijām un to laikā – tā saukto menstruālo migrēnu. Taču sieviete nav neglābjami atkarīga no hormonu žēlsirdības. Normalizējot hormonu straujās svārstības, no migrēnas iespējams izvairīties.
Hormoni ir bioloģiski aktīvās vielas, ko izstrādā dzimumdziedzeri un arī audi citos orgānos. Ar asinīm nokļūstot visos orgānos un piedaloties šūnu specifisko funkciju regulācijā, tie ietekmē cilvēka fizisko un psiholoģisko attīstību, dzimumsistēmu, vielmaiņu un citus procesus organismā. Sievietēm un vīriešiem dzimumhormoni ir diferencēti, atšķiras to īpatsvars. Tie veidojas attiecīgi olnīcās un sēkliniekos. Hormoni, kuri visspēcīgāk ietekmē sievietes reproduktīvo sistēmu, ir estrogēns un progesterons. Tie piedalās menstruālā cikla (arī grūtniecības) regulācijā un ietekmē ķīmisko vielu, kas atbildīgas par galvassāpju rašanos, sintēzi. Tomēr menstruālo migrēnu var ārstēt vai vismaz atvieglot. Kā to darīt?
Daudzas sievietes praktizē relaksācijas jeb atslābināšanās vingrinājumus, akupunktūru. Nereti palīdz auksta dvieļa vai tajā ietīta ledus maisiņa paturēšana uz galvas vai kakla pakauša daļā. Akūtu migrēnu mēdz ārstēt, izmantojot bezrecepšu pretsāpju medikamentus, piemēram, ibuprofēnu. Ja tas nelīdz, ārsts var izrakstīt triptānus – zāles, kuras bloķē sāpju signālus smadzenēs. Taču ieteicama arī profilaktiska ārstēšana.
Viena no svarīgākajām minerālvielām, kas sekmē nervu sistēmas veselību un ietekmē cilvēka emocionālo stāvokli, ir magnijs. Pētījumos pierādīts, ka magnijs atvieglo PMS simptomu smagumu un samazina garastāvokļa svārstības, nogurumu un nespēku. Magnijs palīdz arī mazināt stresu, kas ir viens no galavassāpju un migrēnas cēloņiem. Tādējādi magniju saturoši produkti vai uztura bagātinātāji būs labs palīgs cīņā ar migrēnu.
Magniju bagātīgi satur graudaugi kā griķi, auzas, prosa, dažādi rieksti un mandeles, banāni, arbūzi, citroni, greipfrūti, āboli, vīģes, žāvētas plūmes un aprikozes, kakao un šokolāde, halva. Ieteicami arī zaļumi – spināti, pētersīļi, dilles, lapu salāti. Noteikti jācenšas neizlaist nevienu ēdienreizi! Neregulāra ēšana arī var ietekmēt hormonu svārstības un būt migrēnas ierosinātājs.
Uzņēmums Lotos Pharma, sadarbojoties ar Latvijas ginekologiem, ir izstrādājis preparātu BiPMSok. Tā sastāvā esošais viteksa ekstrakts (dabīgs hormonu regulētājs) palīdz atvieglot menopauzes un premenstruālos simptomus – nogurumu, straujas garastāvokļa maiņas, krūšu jutīgumu vai pietūkumu – un uzturēt ģenitālo veselību.
