Atkal piemeklējušas galvassāpes? It kā nekas traks, tomēr pašsajūta ir sabojāta. Un tā var būt dienu no dienas. Galvassāpes ir viens no izplatītākajiem simptomiem, par ko pacienti sūdzas ģimenes ārstiem. Visbiežākās galvassāpes, ar kurām ir saskāries gandrīz ikviens un ko dēvējam par “parastām” vai “ikdienišķām” sāpēm, raksturo spriedzes vai saspringuma sajūta, un tās parasti izraisa stress un citi emocionālie faktori. Vai iespējams mazināt šo simptomu un uzlabot dzīves kvalitāti?
Cik izplatītas ir galvassāpes?
Dažāda veida galvassāpes sastopamas teju katram otrajam pasaules iedzīvotājam. Saspringuma tipa galvassāpes, pie kurām pieder arī migrēna, ir visizplatītākais galvassāpju veids, ar ko diemžēl pazīstama liela daļa cilvēku, jo dzīves temps mūsdienās kļūst arvien straujāks un stresa pilnāks.
Galvassāpju sastopamība pieaugušajiem Eiropā:
- 60% piedzīvo saspringuma tipa galvassāpes
- 15% piedzīvo migrēnu
- 4% sadzīvo ar hroniskām galvassāpēm
- 2% saskaras ar medikamentu atkarīgām galvassāpēm
Saspringuma tipa galvassāpes ir plaši izplatīta problēma, kas pazemina darba spējas un pasliktina vispārējo dzīves kvalitāti, īpaši gadījumos, kad šīs sāpes ir hroniskas. Sāpes tiek uzskatītas par hroniskām, ja tās ilgst vairāk nekā 6 mēnešus. Ļoti bieži komplektā ar hroniskām sāpēm nāk arī – depresija, aizkaitināmība, trauksme, panika un bipolāri traucējumi. Tādēļ diagnosticējot un ārstējot galvassāpes, svarīgi laikus pamanīt un ārstēt arī depresiju, ja tāda ir.
Kā izpaužas saspringuma tipa galvassāpes?
Saspringuma galvassāpes parasti neizraisa sliktu dūšu, vemšanu un jutību pret gaismu. Saspringuma galvassāpēm raksturīgas pastāvīgas, nevis pulsējošas, sāpes, kas rada sāpju sajūtu abās galvas pusēs. Saspringuma galvassāpes var būt epizodiskas vai hroniskas. Ja galvassāpes tiek piedzīvotas retāk nekā 15 dienas mēnesī, tās tiek sauktas par epizodiskām, bet ja biežāk – par hroniskām. Galvassāpes var ilgt no 30 minūtēm līdz pat vairākām dienām.
Saspringuma galvassāpēm raksturīgs:
- lēns galvassāpju sākums
- galva parasti sāp abās pusēs
- sāpju sajūta līdzinās “spiedošai stīpai ap galvu”
- sāpes ir gan galvā, gan kakla aizmugurējā daļā
- sāpes ir vieglas vai vidēji stipras
- saspringuma tipa galvassāpju laikā bieži ir iespējams turpināt uzsāktās ikdienas aktivitātes
Kādi ir galvenie cēloņi?
Stress un muskuļu saspringums (muskuļu spazmas galvā un kaklā) tiek uzskatīts par galveno faktoru saspringuma galvassāpju attīstībā. Arī redzes pārpūle un ilgstoša sēdēšana pie datora var veicināt galvassāpju rašanos. Tomēr precīzs saspringuma galvassāpju rašanās mehānisms nav zināms. Bieži vien šāda tipa galvassāpes cilvēkiem rodas pēc saspringtas, satraukuma un stresa pilnas dienas.
Ikdienas darbības, piemēram, ilgstoša skatīšanās datora vai tālruņa ekrānā un autovadīšana kā daļa no ilga brauciena uz darbu un atpakaļ, bieži liek cilvēkiem “aizturēt savu stresu” plecos un mugurā. Diemžēl šīs lietas ir dabiska mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļa, un rezultātā spriedzes galvassāpes tikai pieaug.
Lai arī ir tiesa, ka muskuļu un audu sasprindzinājums galvas un kakla aizmugurē bieži ir galvenais saspringuma galvassāpju veicinošais faktors, patiesībā galvenie vaininieki ir nervi šajos reģionos. Muskuļi galvas un kakla rajonā savelkas ap pakauša nerviem, kas veicina sāpes, un šo galvassāpju radītais diskomforts tikai rada lielāku spriedzi. Tas izraisa nebeidzamu sāpju ciklu - kad saspringti muskuļi rada sāpes pakauša nervos, savukārt sāpes liek muskuļiem saspringt vēl vairāk, - tāpēc saspringuma galvassāpes bieži var ilgt līdz četrām stundām vai vairākām dienām.
Vai slikts miegs var radīt saspringuma galvassāpes?
Daudzi savās galvassāpēs vaino “sliktu izgulēšanos”, taču pētījumi nav parādījuši tiešu saistību starp saspringuma galvassāpēm un kvalitatīva miega trūkumu. Tomēr nogurums, kas rodas slikta miega rezultātā, var palielināt iespēju, ka cilvēkam izceļas epizodiskas saspringuma galvassāpes. Atklāts, ka gulēšana pārāk aukstā telpā vai gulēšana ar kaklu neērtā pozā arī var ierosināt saspringuma galvassāpes.
Pat ja slikts miegs nav tiešs saspringuma galvassāpju cēlonis, tā bieži ir viena no šo galvassāpju blakusparādībām, jo sāpes var tieši ietekmēt cilvēka spēju aizmigt un labi izgulēties.
Kāpēc tās dēvē par stresa galvassāpēm?
Daudzi pētījumi ir apliecinājuši saikni starp stresa intensitāti un saspringuma galvassāpju biežumu, tāpēc tās bieži vien dēvē par stresa galvassāpēm. Faktiski, stress sekmē jebkura tipa galvassāpes, tomēr visciešākā saikne tam ir ar saspringuma galvassāpēm.
Kas tad galu galā ir stress? Vispārināti mēs to uztveram kā psiholoģisku sasprindzinājumu un nomāktību, ko parasti izjūt, kad dzīves sarežģījumi ir pārāk smagi. Fizioloģiski stresu definē kā nespecifisku organisma reakciju uz ikvienu organismam izvirzītu prasību: emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu vai problēmsituāciju.
Stress visbiežāk rodas situācijās, kad prasības vai uzdevumi mums šķiet par smagu vai kad mūs pārņem sajūta, ka tiekam vērtēti. Tad arī stresa reakcija izpaužas daudzos simptomos, kuru vidū ir: nemiers, nervozitāte, aizkaitināmība, trauksme, bailes, muskuļu saspringums, nelabums, galvassāpes u.c.
Ikvienam stress izpaužas savā veidā, un ja vienu cilvēku tas var rosināt rīkoties, tad kādu citu – samulsināt vai satriekt, kaitējot tā spriestspējai un rīcībspējai.
Kā ārstēt saspringuma galvassāpes?
Sāpes ir svarīgas cilvēka izdzīvošanai, jo brīdina, ka ķermenī kaut kas nav kārtībā. Ja galvassāpes traucē un tām nevar noteikt iemeslu, noteikti vajadzētu vērsties pie ārsta, lai noskaidrotu, vai galvassāpes nav brīdinošs simptoms kādai citai slimībai.
Saspringuma galvassāpju gadījumā efektīvi ir parastie bezrecepšu pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi, bet jāatceras, ka tos nedrīkst lietot pārāk bieži (vairāk nekā divas dienas nedēļā). Ja galvassāpes parādās regulāri, jādodas pie ārsta, kurš noteiks labāko ārstēšanas metodi.
Ārsta pirmais uzdevums ir noteikt, kura tipa galvassāpes tās ir, jo ārstēšanas taktika atšķiras. Medikamenta izvēle ir atkarīga no galvassāpju veida un iepriekš lietoto medikamentu pieredzes, kā arī no esošajām blakus saslimšanām. Bez zālēm saspringuma galvassāpes palīdz novērst arī dažādi terapijas veidi, piemēram, masāža, akupunktūra un krioterapija (ledus komprese uz kakla).
Cik svarīga ir profilakse?
Saspringuma galvassāpju gadījumā ļoti liela nozīme ir ieradumiem un dzīvesveidam kopumā. Galvassāpju pacientu dzīvē ļoti lielu nozīmi vajadzētu ierādīt ikdienas režīma ievērošanai: sabalansētam darba un atpūtas ritmam, regulārām maltītēm un pietiekamam ūdens daudzumam. Labvēlīga ietekme ir pastaigām un citām fiziskām aktivitātēm, kas palīdzēs ne vien uzturēt veselu fizisko ķermeni un cīnīties ar stresa sekām, bet arī paaugstinās cilvēka noturību pret sāpju kairinājumiem un stresu.
Daži ieteikumi saspringuma galvassāpju profilaksei:
- katru dienu ej gulēt un mosties vienā un tajā pašā laikā
- regulāri sporto (vismaz 30 min dienā)
- ieturi regulāras maltītes
- ja nepieciešams, atpūties klusā, mierīgā vidē
- izveido rituālu stresa, satraukuma mazināšanai (joga, masāža vai relaksācijas vingrinājumi)
- nomaini spilvenu vai gulēšanas pozu, ja tā nav ērta
- praktizē pareizu ķermeņa pozu, strādājot pie datora, skatoties TV, lasot u.tml.
- veic biežus kakla un plecu daļas vingrojumus, ja darbs saistīts ar to noslodzi
- saģērbies silti, ja galvassāpes saistītas ar aukstumu
- veltī pietiekamu laiku miegam un atpūtai
Kā galvassāpju profilaksei var palīdzēt Sedanorm līnijas produkti?
Tā kā stress un satraukums ir būtiskākie faktori, kuri izraisa saspringuma tipa galvassāpes, svarīgi ikdienā mazināt satraukuma un stresa līmeni!
Lotos Pharma izstrādātie Sedanorm līnijas produkti – Sedanorm un Sedanorm Spray ir radīti, lai palīdzētu situācijās, kad nepieciešamas papildu rūpes par nervu sistēmas veselību.
Sedanorm Spray sastāvā esošais grifonijas sēklu ekstrakts palīdz uzturēt normālu nervu sistēmas darbību. Pētījumos ir noskaidrots, ka grifonijas sēklu ekstrakts satur 5 – hidroksitriptofānu (5-HTP), kurš organismā piedalās serotonīna veidošanās procesā. Serotonīnu daudzi no mums pazīst kā “laimes hormonu”. Savukārt, pasifloras ekstrakts, darbojas nomierinoši, palīdzot uzturēt psihisko relaksāciju. Pateicoties dabiskajam sastāvam Sedanorm līnijas produkti piemēroti lietošanai jau no 12 gadu vecuma.
