Miegs ir pamats labai dienai
Miegs ir dabīgs stāvoklis, kad organisms atpūšas. Miegs ir gandrīz visiem zīdītājiem un putniem, kā arī tas ir novērots dažiem rāpuļiem, abiniekiem un pat zivīm. Miega traucējumi iespaido visus – gan bērnus, gan pieaugušos. Ja nevar aizmigt, moka bezmiegs un ir pamošanās nakts laikā, tad miega traucējumi nopietni jāuztver, ja tie ilgst ilgāk par mēnesi.
Nakts cilvēkiem ir ļoti svarīga. Guļot uzkrājas enerģijas rezerves un smadzenes turpina apstrādāt un sakārtot dienas laikā apgūto un piedzīvoto, lai mēs varētu to izmantot nākotnē. Iestājoties tumsai, ķermenis aktīvāk ražo melatonīnu, kas signalizē ķermenim, ka ir laiks gatavoties miegam. Melatonīna galvenais uzdevums organismā ir regulēt nakts un dienas ciklus vai miega un pamošanās ciklus.
Bezmiegs ir miega traucējums, kas saistīts ar izmaiņām miega ilgumā, ritmā un dziļumā. Ir pierādīts, ka apmēram pusei cilvēku ir dažādi miega traucējumi, kas var izsaukt nopietnas veselības problēmas. Visbiežāk bezmiegs izpaužas kā grūtības iemigt, to rada nemiers, domas par iepriekšējās dienas notikumiem, bažas par nākotni. Bezmiegs var izpausties arī kā nakts miegs ar pārtraukumiem, kad vairākkārt jāmostas, bieži vien ar satraukuma sajūtu pēc nepatīkama sapņa. Arī negribēta agra pamošanās no rītiem ir viena no bezmiega izpausmēm. Reizēm sastopami stāvokļi, kad trūkst miega sajūtas, kaut arī dziļā miegā pavadīts pietiekoši ilgs laiks.
Bezmiega tūlītējas sekas ir:
- nogurums un miegainība dienas laikā,
- viegla aizkaitināmība un garastāvokļa svārstības,
-
atmiņas pasliktināšanās un reakcijas palēnināšanās.
Var parādīties tendence uz dažām sekundēm, minūtēm ieslīgt vieglā snaudā, proti, mikromiegā, kas ir īpaši bīstams situācijās, kurās nepieciešama pastāvīga uzmanības koncentrēšana (piemēram, vadot automašīnu).
Tandēms miegam – melatonīns un serotonīns
Melatonīns jeb tā dēvētais miega hormons. To varētu saukt arī par mūsu miega sargu. Melatonīns ir bioloģiski aktīva viela, kas veidojas mūsu smadzenēs nakts laikā (tumsā) un regulē mūsu organisma bioritmus – miega un nomoda ciklu. Vakaros, kad pieaug melatonīna koncentrācija organismā, pieaug arī mūsu miegainība – mēs sākam žāvāties, rodas vakara nogurums un vēlme doties pie miera. Pats melatonīns mūsu organismā sintezējas no cita hormona, kas pastiprināti izdalās tieši dienas laikā – serotonīna jeb tā dēvētā laimes hormona. Šis ir hormons, kas mums nodrošina labu garastāvokli, smaidu sejā un pozitīvu skatu uz dzīvi, tādēļ to var dēvēt arī par optimistu hormonu. Gan melatonīns, gan arī serotonīns veidojas no neaizvietojamās aminoskābes L-triptofāna, kuru mēs varam uzņemt tikai ar uztura vai uztura bagātinātāju palīdzību. Ievērojams L-triptofāna daudzums atrodams dažādos sieru veidos un gaļā.
Laba miega sargs – Good Sleep
Cīņai ar bezmiegu un mierpilnam miegam lieto zem mēles izsmidzināmu spreju – Good Sleep Spray, kas satur melatonīnu un pasifloras lakstu ekstraktu. Sastāvā esošais melatonīns palīdz samazināt iemigšanai nepieciešamo laiku1 un palīdz atvieglot ar diennakts ritma izjaukšanu saistītās sajūtas2. Lietojot zem mēles tas ārti un pilnībā uzsūcas mutes gļotādā un nonāk sistēmiskajā asisinritē, līdz ar to palīdz ātrāk aizmigt! Good Sleep spray sniegs 210 miegpilnas naktis. Lietošana ir pavisam vienkārša -tikai viens pūtiens zem mēles 20 min pirms došanās gulēt.
