Raksts veidots sadarbībā ar avīzi "Tauta un Veselība". Raksta autors: Toms Zvirbulis.
Ivara Kalviņa foto autors: Jānis Brencis
Šajos sarežģītajos laikos lielākā daļa sabiedrības ir nogurusi no nepārtrauktajiem ierobežojumiem, kurus mums uzlikusi Covid-19 pandēmija. Par laimi, tuneļa galā ir redzama gaisma, un pirmās pretvīrusa vakcīnas ir pieejamas mūsu mediķiem. Tuvāko mēnešu laikā tā būs pieejama arī pārējai sabiedrībai.
Par to, kā iziet no šīs krīzes, pasargāt sevi no saslimšanas un neapmaldīties informācijas džungļos, uz sarunu esmu aicinājis Zinātņu akadēmijas prezidentu, vienu no slavenā mildronāta izgudrotājiem akadēmiķi Ivaru Kalviņu.
‒ Kā jūs raksturotu pašreizējo stāvokli Latvijā un pasaulē? Vai to varētu saukt par pretvīrusa treniņu ar nezināmām beigām?
‒ Es neteiktu, ka tās ir nezināmas beigas, jo beigas mēs zinām, un par treniņu šo ir grūti nosaukt, skatoties uz tiem zaudējumiem, kādus esam cietuši. Es to sauktu par nopietnu pārbaudījumu gan valsts pārvaldei, gan veselības aprūpes sistēmai, kā menedžēt šādas krīzes situācijas. Protams, tas ir nopietns trieciens Latvijas ekonomikai. Un man šķiet, ka daudz ko varēja darīt citādi. Ne tikai visu aiztaisīt ciet, aizliegt, bet darboties efektīvāk. Piemēram, izolējot saslimušos īpaši tam paredzētās vietās, ja viņiem nav iespēju mājās izolēties vienatnē, tā pakļaujot riskam savus mājiniekus. Savukārt pārējiem varētu nenoteikt tik striktus ierobežojumus. Tagad gan, kad saslimušo skaits ik dienu ir tik liels, tā rīkoties nevar, bet pirmajā vilnī varēja.
‒ Vai SARS-CoV-2 vīrusu mēs varam uzskatīt par nākamo soli vīrusu attīstībā, un ko mēs varēsim sagaidīt no cilvēku un vīrusu mijiedarbības nākotnē?
‒ Skaidrs, ka vīrusi ir bijuši vienmēr, tie nāk un iet. Ir cilvēki, kuri jaunā vīrusa atnākšanu nevar pārdzīvot. Šiem cilvēkiem neveidojas imunitāte pret konkrēto vīrusu, lai gan viņu skaits sabiedrībā ar laiku kļūst arvien mazāks. Tas ir dabīgās atlases princips. Arī vīrusam nemaz nav tik vienkārši, jo tam ir vajadzīgs saimnieks. Atšķirībā no baktērijām, vīruss pats vairoties nevar. Es negribētu piedēvēt vīrusam kādas domāšanas spējas, bet rezultāts ir tāds, ka, nokaujot saimnieku, arī paša vīrusa vairs nebūs, jo tam nav, kur vairoties. Tātad turpina pastāvēt tādi vīrusi, kuri spēj sadzīvot ar cilvēka organismu.
‒ Kādas ir zinātnes stiprās un vājās puses, šiem nelūgtajiem viesiem mūs apciemojot arvien biežāk?
‒ Stiprā puse noteikti ir tā, ka cilvēki sāk apzināties zinātnes un tehnoloģiju nozīmi cīņā ar šādām infekcijām, jo ekonomiskie zaudējumi ir daudz lielāki par tiem izdevumiem, kuri saistīti ar cīņu pret jauniem vīrusiem. Sabiedrība būs gatava ieguldīt vairāk līdzekļu jaunu medikamentu un metožu izstrādē pret jauniem vīrusiem.
‒ Cilvēkiem ir bail no nezināmā, tāpēc tiek lasīti dažādi komentāri, informācija tiek iegūta arī no neuzticamiem avotiem. Imunitāte tiek spēcināta visdažādākajos veidos ‒ pēc katra saprašanas un spējām. Pašlaik skaidrs ir viens: slimo visdažādāko vecuma grupu pārstāvji. Vai ir pierādīts, kura sabiedrības daļa ir uzņēmīgāka pret vīrusu, vai arī tas vēl ir zinātnieku pētīšanas objekts?
‒ Pašlaik jau ir uzkrāta zināšanu bāze, jo inficēto skaits pasaulē tuvojas 110 miljoniem. Mēs redzam, kuras grupas slimo vairāk. Tas ir redzams arī Latvijas saslimšanas statistikā. Līdz 30 gadiem koronavīruss nosacīti ir mazāk bīstams par gripas vīrusu. Ja mēs runājam par smagu vai vidēji smagu slimības gaitu, tad seniori tiek skarti visvairāk. Viņiem Covid-19 ir ļoti bīstams. To mēs varam redzēt kaut vai pēc sociālās aprūpes centros notiekošā.
Ārstēšanas procesu apgrūtina arī hroniskas saslimšanas, jo infekcija traucē organisma apgādi ar skābekli. Vēl vīruss var veicināt trombu veidošanos un esošu iekaisumu saasināšanos. Tas riska grupai pievieno cilvēkus, kuri cieš no sirds un asinsvadu slimībām, cukura diabēta un cilvēkus ar nieru vai aknu problēmām. Protams, šiem pacientiem infekciju pārdzīvot ir daudz grūtāk.
‒ Tātad apgalvojumu, kurš bija aktuāls vīrusa izplatības sākumpunktā, ka šī ir tāda nedaudz smagāka gripa, varētu attiecināt tikai uz cilvēkiem vecumā līdz 30 gadiem?
‒ Varētu teikt, ka jā. Uzreiz gan jāatzīmē, ka šī tomēr nav gripa. Un arī mazi bērni no gripas var nomirt, tāpat kā no Covid-19. Nav taisnība, ka maziem bērniem slimības gaita nevar būt smaga, tomēr tas notiek ievērojami retāk nekā starp senioriem. Jāņem vērā arī tas, ka mazajam bērnam vēl ir jādzīvo garš mūžs, un Covid var atstāt paliekošas sekas, it īpaši, ja slimības gaita ir bijusi smaga.
‒ Vīrusam ir zināmas vairākas stadijas – vīrusa iekļūšana organismā, replikācija un toksīnu stadija jeb tā citokīnu vētra. Lūdzu raksturojiet kāpēc trešajā stadijā stāvoklis ir tik nopietns un kas ir jādara saslimušajiem?
‒ Citokīnu jeb iekaisuma signālmolekulu pārāk augstas koncentrācijas gadījumā imūnsistēma vēršas pati pret savu saimnieku. Respektīvi, iekaisuma dēļ aiztūkst elpvadi, piepamst plaušu audi, tiek bojāti asinsvadi, un tas noved pie smagām plaušu problēmām. Tādējādi tiek traucēta arī skābekļa apgāde, jo nav pietiekošs plaušu tilpums un nevar notikt skābekļa absorbcija. Tas savukārt var saasināt citas slimības, piemēram, dažādas sirdskaites un asinsspiediena problēmas.
‒ Kādas ir biežāk pieļautās kļūdas vīrusu profilaksē un inficējoties ar vīrusiem?
‒ Pēc mana ieskata, ar visām infekcijām ir līdzīgi. Mums ir jāstiprina sava organisma spēja reaģēt uz jebko. Tie ir norūdīšanās pasākumi, kārtīgs miegs un uzturs, kurā netrūkst nepieciešamo vitamīnu. Ja miega režīms ir traucēts, būtu vērtīgi par to konsultēties un uzņemt miega hormonu.
Visiem kaitīgajiem ieradumiem būs tieši pretējs efekts. Tāpēc es vienmēr uzsveru, ka mums ir jāievēro veselīgs dzīvesveids. Tas ir viens no priekšnoteikumiem, lai nesaslimtu. Tā nav 100 % garantija, bet veselīgs dzīvesveids noteikti samazinās smagas slimības gaitas iespējamību.
‒ Kādas ir Latvijas zinātnieku aktuālās prioritātes vīrusu evolūcijas un cilvēku attīstības kontekstā?
‒ Mums ir zinātnieku grupas, kas ir iesaistītas cīņā pret Covid-19, bet darbojas ne tikai ar to. Ir daudzi aspekti, kuri šim vīrusam ir tādi pat kā jebkurai vīrusu infekcijai, kas var pārvēsties par pandēmiju, kaut vai gripai. Visi pētījumi ir vērsti uz to, lai mēs varētu izstrādāt jaunas zāles un vakcīnas. Lai to varētu sasniegt, ir jābūt fundamentālajai zinātnei, kura nodarbojas ar šūnu procesu izpēti. Daudzas lietas mēs zinām, bet, nonākot līdz konkrētas vakcīnas aktīvās sastāvdaļas atrašanai, ir jāskatās tieši uz konkrēto vīrusu. Tas ir tāpat kā ar zālēm. Ir zināms, kā darbojas antihistamīna preparāti, bet mēs nevaram teikt ka medikamentam A ar antihistamīna preparāta īpašībām būs identiska iedarbība kā medikamentam B. Tas pats attiecas uz vakcīnām. Ir ļoti daudz nezināmo, ko pētīt, un šajā procesā ir iesaistīti arī Latvijas zinātnieki.
‒ ASV un citur ir izstrādātas vadlīnijas Covid-19 hospitalizācijas etapam, ārstēšanai mājās un profilaksei. Tajās ir iekļautas ne tikai recepšu zāles, bet arī dažādas dabas vielas, piemēram, C un D vitamīns, cinks, kvercetīns un melatonīns. Ar Covid-19 saslima arī pasaulē ietekmīgākais cilvēks – toreizējais ASV prezidents Donalds Tramps. Vai jums ir zināms, ar kādiem preparātiem viņš tika ārstēts?
‒ No tā, ko varēja lasīt presē, var secināt, ka viņam tika ievadīti plazmas komponenti no cilvēkiem, kuri ir izslimojuši Covid-19. Tātad, tika ievadītas antivielas pret vīrusu, ko radījis cita cilvēka organisms. Tas ir dārgs process. Ir stipri jāpiestrādā, lai cilvēks saņemtu pēc iespējas attīrītas antivielas.
Par vitamīniem runājot, nepieciešamība pēc tiem katram cilvēkam ir individuāla. Nav veikti plaša mēroga pētījumi par šo vielu ietekmi uz Covid-19 gaitu, lai iegūtu uz pierādījumiem balstītus rezultātus. Tiek pieļauts, ka D vitamīns un cinks varētu būt izmantojams kā palīglīdzeklis. Un vēl preparāti, kas uztur asinsrites sistēmu tādā stāvoklī, lai neveidotos trombi asinsvados. Bet ir arī labās ziņas, par zināmām zālēm, kas pie Covid-19 palīdz novērst mirstību, kas arī ir galvenais. Protams, izslimot un ciest no Covid-19 sekām nav nekas jauks, bet traģiskākais iznākums ir nāve. Ja tiktu radītas specifiskas zāles, kas palīdz samazināt mirstību, tas būtu vērtīgi.
‒ Par izciliem sasniegumiem zinātnē esat saņēmis neskaitāmus apbalvojumus un iemantojis slavu kā cilvēks, kurš dara. Kā jūs raksturotu latviešu tautu šajā sarežģītajā situācijā, un kāds būtu jūsu novēlējums mums visiem nākotnē?
‒ Es gribētu novēlēt mums kā tautai ieklausīties oficiālo avotu ‒ zinātnieku, Valsts zāļu aģentūras un epidemiologu ‒ teiktajā. Klausieties cilvēkos, kuri ir iesaistīti cīņā ar Covid-19. Man būtu novēlējums, - neapmaldīties trijās priedēs un skatīties, kā situāciju vērtē institūcijas, kas uzņemas atbildību par to, ko tās saka.
