Kā atrast laimi
Ziemassvētki nosvinēti. Cerams, tie bija priecīgi – kā jau visi vēlēja. Tagad pienācis laiks sagaidīt laimīgu jauno gadu. Kāpēc Ziemassvētkos vēlam prieku, bet Jaungadā – laimi? Acīmredzot laimi uztveram kā ilgstošu stāvokli, bet prieks šķiet īss kā svētku brīvdienas.
Kas tad ir laime un kur to meklēt? Iespējams – Somijā. Ja tic pašiem somiem, piedzimt viņu zemē esot gluži kā „izcelt džekpotu” jeb lielo laimestu. Katru gadu Apvienoto Nāciju Organizācija izdod Pasaules laimes ziņojumu, kas parāda, kuras valstis ir labākās dzīvošanai. Somija, atstājot aiz sevis Islandi, Dāniju un Šveici, jau piekto gadu pēc kārtas atzīta par pasaules laimīgāko valsti! Neba velti pat Salatētis tur apmeties – kā zināms, viņa birojs atrodas uz Polārā loka Rovaniemi, nevis nepieejamajā Ziemeļpolā, kā tika uzskatīts pirms globalizācijas, un visas pasaules labticīgo ļaužu vēlmes viņš uzklausa caur Korvatunturi jeb Auss kalnu.
Dabīgā distancēšanās
Kā gan tas nākas, ka attālajā ziemeļu nostūrī, kur silti jebkurā gadalaikā ir vien saunā, cilvēki tik labi jūtas? Kā zināms, nav sliktu laika apstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs. Lietus, sniegs vai auksts vējš somam nav šķērslis, lai katrā brīvā brīdī dotos slēpot, skriet, braukt ar velosipēdu, makšķerēt vai nodoties citām piemērotām aktivitātēm dabā, ko Somijas iedzīvotāji uzskata par tīrāko un skaistāko pasaulē. Tur netrūkst brīnišķīgu, rāmu ainavu, kristāldzidru ezeru un neskartu meža masīvu, kur smelties dvēseles mieru, spēku un izturību, ko raksturo netulkojamais somu vārds sisu. Un laimi, protams.
Var tikai piekrist, ka laimi drīzāk jāmeklē fiziskās nodarbēs dabā un vienatnē vai divvientulībā, nevis uz Tallinas prāmja un sekās, ko radījusi izdevīgā iepirkšanās igauņu dzērienu veikalā. Iespējams, laimīgas nācijas pazīme ir spēja pasmaidīt par sevi. Piemēram, vasarā šajā Purvu zemē (tieši to nozīmē valsts nosaukums Suomaa) esot pat dienasgaismas stundas un mazāk sniega nekā ziemā, bet tas, ko pasaule kļūdaini uzskata par somu tautasdejām, patiesībā ir atgaiņāšanās no odiem.
Jau otro gadu labsajūtas reitingu valstī ietekmējis arī augstais uzticības līmenis tam, kā tiek risinātas ar izsludināto pandēmiju saistītās problēmas. Taisnības labad jāteic, ka somi no cittautiešiem un tāpat viens no otra distancējās arī pirms Covid 19 – tas vienkārši ir viņu raksturā, nacionālā iezīme. Vēl viens iemesls, kāpēc Somija ir tik laimīga vieta, kur dzīvot, ir brīvais, relaksējošais dzīvesveids. Salīdzinot ar daudzām pasaules valstīm, ieskaitot arī Rietumvalstis, Somija ir miera osta, kur somi jūtas droši un neuztraucas par procesiem ārpasaulē. Augsts dzīves līmenis, ļoti liela vidusšķira un zems noziedzības līmenis, universāla veselības aprūpes sistēma un lieliska izglītības sistēma, kas ļauj drošāk raudzīties nākotnē kā jauniešiem, tā topošajiem pensionāriem, kuriem šie jaunieši maksās pensijas – tas viss garantē soma ikdienas sirdsmieru. Šo rindkopu latvietim gan laikam uzreiz jāaizmirst, lai nekristu depresijā. Ja ļoti gribas paraudzīties, kā ļaudis dzīvo citur pasaulē, labāk par pēdējiem ietaupījumiem aizbraukt uz kādu no Pasaules laimes indeksa lejasgala valstīm, piemēram, Melnajā Āfrikā. Šāds ceļojums ļautu novērtēt to, kas mums ir, un saprast, ka arī Latvijā ir visas iespējas justies laimīgiem. Varbūt somi vienkārši labāk pārzina ķīmiskos procesus savā ķermenī.
Laimes ķīmija
No mikrobioloģijas skatpunkta raugoties, cilvēka labsajūtu nodrošina tā sauktie „laimes hormoni”, ko dažādu apstākļu ietekmē organisms ražo, un to daudzumu iespējams palielināt, veicot mērķtiecīgas, bieži vien pavisam vienkāršas darbības. Neatkarīgi no tā, vai ciešat no Covid noguruma vai uznāk skumjas laikapstākļu vai kāda strīda dēļ, ir daudz veidu, kā padarīt savu ikdienas dzīvi laimīgāku. Hormoni ķermenī darbojas kā vēstneši, regulējot visu, sākot no fiziskām darbībām līdz emocionālajai labklājībai, un tos ietekmē mūsu domas, aktivitātes un pat ēdieni, ko ēdam. Izpratne par šīm ķīmiskajām vielām un to darbību var palīdzēt izstrādāt īpašas stratēģijas, lai justos labāk. Dažkārt tās nav visas pasaules skumjas, kas mūs piemeklējušas, bet vienkārši ķīmiska nelīdzsvarotība, ko iespējams novērst! Un tātad – četri galvenie laimes sajūtu stimulējošie hormoni ir: dopamīns, serotonīns, endorfīni un oksitocīns. Katram no tiem ir nedaudz atšķirīgas funkcijas.
Dopamīns ir labklājības sajūtas radītājs un smadzeņu atalgojuma sistēmas galvenais virzītājspēks. Tā līmenis palielinās, kad piedzīvojam kaut ko patīkamu. Uzslava darbā? Jūs saņemsiet dopamīna vilni. Iemīlēties? Jūsu dopamīna līmenis uzlēks debesīs! Dopamīnu iegūstam no garšīga ēdiena, veiksmīga pirkuma, laba seksa, gandrīz no jebkuras aktivitātes, kas šķiet patīkama.
Serotonīns, ko mēdz saukt par „labas pašsajūtas hormonu", ir garastāvokļa stabilizators, tam ir galvenā loma trauksmes un depresijas novēršanā. Tā līmeni var palīdzēt paaugstināt vingrojumi, laika pavadīšana ārā un labs miegs. Ja ar to nepietiek, ārsts var nozīmēt serotonīnu saturoša preparāta lietošanu. Galvenā zāļu klase, ko lieto depresīvu stāvokļu ārstēšanai, ir selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori (SSAI), tie palielina serotonīna līmeni smadzenēs.
Endorfīni galvenokārt palīdz tikt galā ar stresu un mazina sāpju sajūtas. Endorfīnu līmenis visbiežāk saistīts ar sirds un asinsrites vingrinājumiem, ritmisku slodzi. Šie spēcīgie hormoni darbojas kā dabiski pretsāpju līdzekļi, samazinot diskomfortu un palielinot baudu. Tie ir galvenais iemesls, kāpēc sportisti var pārvarēt sāpes smagas sacīkstes laikā.
Oksitocīns vislabāk pazīstams ar savu lomu dzemdību un bērna barošanas laikā, taču tas nav vienīgais veids, kā iegūt oksitocīna pieplūdumu. Šis „mīlestības hormons" rodas jebkāda veida intīmu pieskārienu rezultātā, pat vienkārši paturot mīļa cilvēka roku. Un arī vīriešiem.
Darbības, kas uzlabo pašsajūtu
Nav viena droša un pareiza veida, kā panākt, lai labsajūtas hormoni cirkulētu vēlamajā līmenī, taču ir aktivitātes, kuras var iekļaut dienaskārtībā, lai dabiski palielinātu visus četrus laimes hormonus:
- pieglaušanās, apskaušanās ar mīļoto cilvēku
- eksperiments ar aromterapiju
- masāžas saņemšana
- skūpsti un mīlēšanās
- meditācija
- vingrošana
- laika pavadīšana ārā
- romantiskas vakariņas
- patīkamas, iemīļotas mūzikas klausīšanās
- labas filmas, komēdijas noskatīšanās
- rotaļa ar mājdzīvnieku
- dažas stundas dienas miega.
Nav nozīmes tam, kuras aktivitātes izvēlaties, ja vien šī nodarbošanās sagādā prieku. Galvenais ir noskaidrot, kas izraisa dabisko labas pašsajūtas hormonu izdalīšanos, un darīt to biežāk. Pievērsiet uzmanību, kā dažādas darbības liek jums justies gan attiecīgajā brīdī, gan stundās pēc tam. Tagad, kad to zināt, atliek vien novēlēt: Laimīgu Jauno gadu!
Latvijā radīts produkts emocionālajai labsajūtai
Latvijā radītais Sedanorm palīdzētu situācijās, kad ir nepieciešams rūpēties par savu emocionālo veselību. Sedanorm satur trīs aktīvās vielas – raudenes auga sauso ekstraktu, neaizstajamo aminoskabi L-triptofānu un grifonijas auga sēklu ekstraktu, kas ir bagātīgs augu izcelsmes aminoskābes 5-hidroksitriptofāna (5-HTP) avots. Grifonijas auga sēklu ekstrakts palīdz uzturēt normālu nervu sistēmas un smadzeņu darbību. Sastāvā esošais L-triptofāns ir neaizstājamā aminoskābe, kuras sintēze cilvēka organismā netiek nodrošināta, tāpēc tā uzņemšana ir janodrošina ar uzturu vai L-triptofānu saturošu preparātu palīdzību. Zinātniskajā literatūrā tiek aprakstīts, ka L-triptofāns un 5-hidroksitriptofāns mūsu organismā kalpo kā avots serotonīna jeb ta sauktā “laimes hormona” sintēzei.
