Kā cīnīties pret paaugstinātu holesterīna līmeni – ar šķiedrvielām!

Kā cīnīties pret paaugstinātu holesterīna līmeni?

Latvijā un pasaulē sirds un asinsvadu slimības ir galvenais mirstības cēlonis, izraisot katru trešo nāves gadījumu. Latvija saskaras ar būtisku veselības aprūpes slogu, ko rada dzīvesveida riska faktoriun paaugstināts holesterīna līmenis: valstī ir ES visaugstākais alkohola lietošanas rādītājs, un katrs ceturtais vīrietis katru mēnesi pārmērīgi iedzer. Aptaukojušos pieaugušo un pieaugušo, kas smēķē katru dienu, īpatsvars ir krietni virs ES vidējā līmeņa. Tāpēc ir svarīgi apzināties riska faktorus un tos samazināt. Vai tā būtu uztura paradumu maiņa, uztura bagātinātāju vai medikamentu lietošana,  bet rīcībai ir jāseko!

Kas ir holesterīns?

Holesterīns ir vaskveida, taukiem līdzīga viela, kas atrodas visās organisma šūnās. Bez holesterīna mēs nespētu dzīvot. Holesterīns ir taukiem līdzīga viela, kas ir svarīga šūnu membrānu sastāvdaļa un izejmateriāls vairāku dzīvībai svarīgu vielu (žultsskābes, steroīdu hormoni u.c.) sintēzei. Pārāk daudz holesterīna var radīt problēmas. Organisms pats ražo visu nepieciešamo holesterīna daudzumu, tiek sintezēts lielākoties aknās. Holesterīns ir atrodams arī dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos, piemēram, olu dzeltenumos, gaļā un sierā. Ja asinīs ir pārāk daudz holesterīna, tas var izgulsnēties, veidojot īpašu aplikumu, t.s. aterosklerotisko pangu. Paaugstināta holesterīna sekas ir aterosklerozes attīstība. Ateroskleroze ir vispārīgs apzīmējums veselam skaitam slimību, kam raksturīga taukvielu (holesterīna, triglicerīdu) nogulsnēšanās artēriju sieniņu iekšējā slānī un tālāku asinsvadu nosprostošanās.

Kā noteikt kopējā holesterīna līmeni?

Holesterīna līmeni nosaka veicot asins analīzes. Holesterīna līmeni var noteikt laboratorijās, medicīnas iestādēs, speciālos kardioloģijas kabinetos un daudzās aptiekās.Veselības aprūpes speciālisti rekomendē pirmo holesterīna pārbaudi veikt 6-10 gadu vecumā. Jebkuram pieaugušajam, sākot no 18 gadu vecuma, noteikti ir jānosaka savs holesterīna līmenis. Ideālā gadījumā, ja holesterīna līmenis ir normāls, ik pa 5 gadiem šo pārbaudi vajadzētu atkārtot. Paliekot vecākam, holesterīna līmeni jānosaka biežāk. Interesanti, ka vīriešiem pastāv augstāks risks sirds un asinsvadu slimībām, tāpēc vecumā pēc 35 gadiem holesterīna līmenis būtu jānosaka katru gadu. Sievietēm vecumā pēc 45 gadiem holesterīna līmenis būtu jānoska katru gadu.

Kādi ir normāli holesterīna rādītāji?

Saņemot holesterīna rādījumus, jāsaprot, ka rādītāji visiem ciivēkiem nav interpretējami vienādi, jo pacientiem ar karidovaskulāro slimību risku ir jāsasniedz viņiem atbilstošu rādītāju. Atsaucoties uz 2021.gada Eiropas Kardiologu biedrības vadlīnijām normāli holesterīna rādītāji ir sekojoši:

Runājot par slikto jeb zema blīvuma holesterīnu, tā rādījumiem jāpiešķir papildu vērība atkarībā no cilvēka riska faktoriem. Riska faktori un sliktā holesterīna normas ir sekojošas:

Beta-glikāns – efektīvs līdzeklis holesterīna samazināšanai

Beta-glikāns ir šķīstoša šķiedrviela, kas galvenokārt atrodama auzās. Tas sastāv no garām glikozes molekulu virknēm, kuras sakārtotas noteiktā veidā, kas ļauj beta-glikānam šķīst ūdenī un darboties kā uztura šķiedrai. Pētniekiem jau kādu laiku zināms, ka auzas spēj pazemināt holesterīna līmeni, taču tikai nesen izpētīts, ka šī labvēlīgā iedarbība piemīt tieši beta-glikānam. Faktiski beta-glikāns var palīdzēt arī cilvēkiem ar diabēta, hipertensijas un infekciju diagnozēm, jo neietekmē šo pacientu lietotos medikamentus.

Beta-glikāns holesterīna kontrolei

Vairākos pētījumos pierādīts, ka no auzām iegūtais beta-glikāns var pazemināt zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL jeb sliktā holesterīna), kā arī kopējo holesterīna līmeni asinīs. Piemēram, gandrīz 2000 vīriešu, kuriem bija liekais svars un augsts holesterīna līmenis asinīs, piedalījās pētījumā, kurā viena grupa patērēja 35 līdz 50 g auzu kliju dienā, bet otra grupa neēda auzu klijas. Abas grupas uzturēja diētu ar zemu tauku un kaloriju saturu un līdzīgu vingrinājumu režīmu. Rezultātā vīriešiem auzu kliju grupā bija ievērojams ZBL (-1,45 mmol/l) un kopējā holesterīna (-1,75 mmol/l) līmeņa samazinājums, kamēr otrai grupai tas bija niecīgs¹.

Tātad nesenais klīnisko pētījumu pārskats par auzu šķiedrvielu un holesterīna līmeni asinīs apstiprina domu, ka beta-glikāns var samazināt holesterīna līmeni. Lielākā daļa pētījumu atklāj, ka cilvēki, kuri uzturā patērē ievērojamu daudzumu beta-glikāna šķiedras, var samazināt kopējo holesterīna līmeni par 5 līdz 15% un ZBL holesterīnu par 5 līdz 10%. Šī pārskata raksta autori ierosina, ka cilvēkiem vajadzētu patērēt vismaz 3 g auzu beta-glikāna dienā kā daļu no diētas ar zemu piesātināto tauku saturu, lai panāktu klīniski nozīmīgu holesterīna līmeņa pazemināšanos. Tomēr šķiet, ka efekts ir visizteiktākais cilvēkiem, kuriem ir augsts holesterīna līmenis.

Beta-glikāns statīnu vietā?

Lai gan Rietumvalstīs statīnu medikamentus izraksta praktiski ikvienam, kam ir augsts holesterīna līmenis asinīs, ne visi tos var lietot. Dažiem pacientiem statīnu dēļ rodas nopietnas muskuļu vai aknu problēmas. Cilvēki ar neiroloģiskiem traucējumiem, ko pazīst kā Myasthenia gravis, parasti nevar lietot statīnus, jo tie var saasināt muskuļu nogurumu. Tāpēc pētnieki pārbaudīja beta-glikāna iedarbību uz šādiem pacientiem. Atklājās, ka 3 g beta-glikāna lietošana katru dienu astoņu nedēļu laikā ievērojami samazināja ZBL un kopējo holesterīna līmeni pacientiem ar Myasthenia gravis.

Svarīgi atzīmēt, ka, lai gan beta-glikānu var lietot kā statīnu zāļu aizstājēju konkrētiem pacientiem, ievērojama holesterīna līmeņa pazemināšanās konstatēta cilvēkiem, kuri lieto arī statīnus. Beta-glikāns šķiet visefektīvākais cilvēkiem ar mērenu vai augstu holesterīna līmeni. Šiem pacientiem beta-glikāns var samazināt kopējo un ZBL holesterīna līmeni vidēji par 5 līdz 6%. Salīdzinājumam – atorvastatīns var samazināt ZBL holesterīnu par 40 – 60% un kopējo holesterīnu par 30 – 45%. Tāpēc ideālos apstākļos tiek rekomendēts lietot vienlaikus statīnu un beta-glikānu. Atsevišķos pētījumos novērots, ka šāda kombinācija ne tikai uzlabo rezultātus, bet arī mazina satīnu radītās blaknes².

Statīnu lietošanu nozīmē un uzrauga ārsts. Ja speciālists jums to rekomendējis, nav ieteicams pārtraukt. Taču pēc konsultācijas ar savu ārstu varat vienoties par terapijas papildināšanu ar beta-glikānus saturošu produktu lietošanu.

Latvijas speciālistu radītais AteroLip^® fiber ir jaunākās paaudzes dabīgs šķiedrvielu avots. Tā sastāvā esošie auzu beta-glikāni palīdz uzturēt normālu holesterīna līmeni asinīs³. Auzu beta-glikānu uzņemšana ēšanas laikā ierobežo glikozes līmeņa paaugstināšanos asinīs pēc ēšanas⁴. Ceļteku sēnalas palīdz uzturēt normālu zarnu darbību, uzlabot gremošanu un samazināt lipīdu un holesterīna līmeni asinīs. Piemērots vegāniem. Nesatur ģenētiski modificētus organismus (ĢMO). Lietošanas veids: ieteicams lietot pieaugušajiem iekšķīgi pa 1 paciņai 3 reizes dienā 15-20 min. pirms maltītes. AteroLip^® fiber var tikt pievienots ūdenim, sulai vai jogurtam pirms pamatmaltītes.

³Labvēlīgo ietekmi panāk, katru dienu uzņemot 3g tādu beta-glikānu, kas iegūts no auzām, auzu klijām, miežiem, miežu klijām vai no šādu beta-glikānu maisījuma.

⁴Labvēlīgo ietekmi panāk, uzņemot no auzām vai miežiem iegūtus beta-glikānus.

1. Thies, F., Masson, L., Boffetta, P., & Kris-Etherton, P. (2014). Oats and CVD risk markers: A systematic literature review. British Journal of Nutrition, 112(S2), S19-S30.
2. Haggård L, Andersson M, Punga AR. β-glucans reduce LDL cholesterol in patients with myasthenia gravis. Eur J Clin Nutr. 2013 Feb;67(2):226-7.