Kafija no rīta un Tava sirds veselība
Ja esi no tiem, kas nevar iesākt rītu bez smaržīgas kafijas tases un vēl vairākām dienas laikā, taču ir bažas, vai tas neatstāj iespaidu uz sirdi, – šis ir raksts tev!
Kafija var būt noderīga sirdij
Kafija ir visizplatītākais izziņas uzlabotājs – tā pamodina, dod enerģiju un ir ļoti svarīga daudzu cilvēku ikdienas dzīves sastāvdaļa. Tā kā kafija mēdz paātrināt sirdsdarbību, cilvēki nereti uztraucas, ka tās dzeršana var izraisīt vai pasliktināt noteiktas sirds problēmas. Lai gan kafija lielākoties paaugstina asinsspiedienu, šī ietekme parasti ir īslaicīga un laika gaitā mazinās. Turklāt jaunākie pētījumi liecina, ka saprātīgs kafijas daudzums nekaitē sirdij un neietekmē holesterīna līmeni, bet tieši palīdz uzturēt sirds veselību.
Vairāku nopietnu, vērienīgu pētījumu, ko veikuši amerikāņu un britu zinātnieki, rezultāti, kas tika prezentēti Amerikas Kardioloģijas koledžas (American College of Cardiology) ikgadējā zinātniskajā sesijā, liecina, ka kafijas dzeršana, īpaši divas līdz trīs tases dienā, ne tikai pazemina sirds slimību un bīstamu sirds ritmu risku, bet var pat uzlabot sirds un asinsvadu veselību un paildzināt dzīvi. Arī tas, ka kafija var paaugstināt holesterīna līmeni, ir mīts. Šie secinājumi attiecas gan uz cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām, gan bez tām.
Pētījumos izmantotas datubāzes ar informāciju par veselību vairāk nekā pusmiljonam cilvēku, kuri tika novēroti vismaz 10 gadus. Pētnieki aplūkoja dažādus kafijas patēriņa līmeņus, sākot no tases līdz sešām un vairāk tasītēm dienā, un to saistību ar sirds ritma problēmām (aritmijām), sirds un asinsvadu slimībām, tostarp koronāro artēriju slimību, sirds mazspēju un insultu. Pacienti tika grupēti pēc kafijas daudzuma, ko viņi katru dienu izdzer. Kopumā divas līdz trīs kafijas tases dienā liecināja par vislielāko ieguvumu, kas nozīmē par 10–15% mazāku koronāro sirds slimību, sirds mazspējas, sirds ritma problēmu vai nāves risku.
Kad kofeīna ir par daudz
Tātad pētījumi liecina, ka regulāra kafijas lietošana ir droša un varētu būt daļa no veselīga uztura. No ikdienas kafijas lietošanas nebūt nevajadzētu atturēties, gluži otrādi – to pat ieteicams iekļaut uzturā cilvēkiem gan ar, gan bez sirds slimībām, ja vien tas neliek justies pārlieku nemierīgi. Jautājums tikai – cik daudz? Saprotams, ka jebkuras pārmērības var būt kaitīgas veselībai. Kur ir tā robeža starp saprātīgu un piedevām veselīgu kafijas dzeršanu un pārmērīgu kofeīna lietošanu?
Kofeīns ir alkaloīds un pasaulē visvairāk lietotais stimulants, kura galvenais iedarbības mehānisms saistīts ar piesaisti adenozīna receptoriem un adenozīna darbības bloķēšanu, tādēļ to pievieno arī specifiskiem medikamentiem. Kofeīnu kā iedarbīgo vielu no kafijas pupiņām izdalīja vācu aptiekārs un ķīmiķis Fridlībs Ferdinands Runge 1819. gadā. Viņš tad arī šo vielu nosauca par „kaffein". Iespējams, tādēļ cilvēki bieži vien pielīdzina kafiju kofeīnam, tomēr jāatceras, ka kofeīns ir atrodams diezgan daudzos pārtikas produktos, tostarp tējā, enerģijas dzērienos, kolā un šokolādē.
Enerģijas dzērieniem ir slikta reputācija it kā augstā kofeīna satura dēļ, taču patiesībā tie parasti satur tikai 80 mg kofeīna uz 250 ml – mazāk nekā krūzē kafijas, kurā ir 100 mg, un tikai nedaudz vairāk nekā krūzē tējas, kurā ir 75 mg. Taču šāda 250 ml skārdene enerģijas dzēriena var saturēt gandrīz septiņas tējkarotes cukura – tas ir maksimālais daudzums, ko vajadzētu patērēt visas dienas laikā. Tāpēc, ja patīk enerģijas dzērieni, ieteicams pēc iespējas izvēlieties variantus bez cukura. Savukārt maksimālā kofeīna deva ir aptuveni 400 mg dienā, tātad – četras kafijas tases, ja nelietojat citus kofeīnu saturošus produktus.
Ieguvumi sirds veselībai
Jāuzsver, ka kafijas pupiņās ir vairāk nekā 100 bioloģiski aktīvu savienojumu. Tieši šīs vielas (nevis tikai kofeīns) var palīdzēt samazināt oksidatīvo stresu un iekaisumu, uzlabot jutību pret insulīnu, paātrināt vielmaiņu, kavēt tauku uzsūkšanos zarnās un bloķēt receptorus, par kuriem zināms, ka tie saistīti ar patoloģiskiem sirds ritmiem. Tāpat atklājumi liecina, ka kafija ar kofeīnu ir labāka, un, izvēloties bezkofeīna kafiju (kura tieši ASV ir īpaši populāra), nav nekādu ieguvumu sirds un asinsvadu sistēmai.
Iespējams, daudz svarīgāk ir padomāt par to, kā dzerat kafiju. Nesaldināta kafija un pilnpiena aizstāšana ar vājpienu var uzlabot sirds veselību vairāk nekā koncentrēšanās uz kofeīnu. Tomēr daudzi cilvēki nedzer vienkārši melnu kafiju, un šāda gaume var nākt par sliktu. Krējuma un cukura pievienošana kafijai, turpinot patērēt vairākas tasītes ik dienu, ievērojami palielina kaloriju, cukura un piesātināto tauku saturu organismā, kas var izraisīt svara pieaugumu, paaugstinātu cukura un holesterīna līmeni asinīs, diabētu, sirds slimības un citas veselības problēmas. Tāpat šos riskus paaugstinās saldumiņš, smalkmaizīte, kūciņa „pie kafijas”.
Ieradumi ikdienas dzīvē ietekmē veselību gan pozitīvā, gan negatīvā veidā. Arī melnas, nesaldinātas kafijas dzeršana nav sirds veselības brīnumnūjiņa. Ja vēlies labi justies, kafijas patēriņš jāsavieno ar aktīvu dzīvesveidu, sev atbilstošām fiziskajām aktivitātēm un sabalansētu uzturu, kur dominē sirdij veselīgi ēdieni, piemēram, zaļie lapu dārzeņi, veseli graudi, rieksti, avokado, vistas vai zivs fileja. Seko svaram, asinsainai, atmet kaitīgos ieradumus, lieto vērtīgus uztura bagātinātājus. Nu labi, vari atļauties arī gabaliņu tumšās šokolādes.
Jaunākās paaudzes AteroLip® Complex caps sastāvā iekļautās aktīvās vielas uzlabo sirds un asinsvadu stāvokli. Holīns palīdz nodrošināt lipīdu un homocisteīna vielmaiņu. Vitamīns B12 veicina sarkano asinsķermenīšu veidošanos un palīdz normālai homocisteīna vielmaiņai. Niacīns un vitamīns B12 palīdz nodrošināt enerģijas ieguvi. Produkts pieejams 30 kapsulu un izdevīgajā 90 kapsulu iepakojumā.
AteroLip® Complex caps nopērkams aptiekās visā Latvijā, kā arī par ražotāja cenu uzņēmuma interneta veikalā.
