Pēdējos gados vecāki un skolas diezgan nesekmīgi cenšas cīnīties pret pusaudžu vidū izplatīto aizraušanos lietot elektroniskās cigaretes. Attaisnojošās runas, ka veipi un “saltiņi” nav kaitīgi, nu ir atmaskotas, tomēr ar to aizliegšanu valdība joprojām kavējas. Ko smēķēšana nodara pusaudžu un arī pieaugušo veselībai un kāpēc cīņa pret to ir tik svarīga?
Smēķēšana - mazāks kaitējums, nevis nekaitīgums!
Pieaugušie galvenokārt attaisno elektronisko cigarešu izvēli kā: “Gribu pārtraukt (vai samazināt) tabakas patēriņu” un “Elektroniskās cigaretes ir mazāk kaitīgas”. Un šo pēdējo “pamatojumu” uztvēruši arī pusaudži, kuriem e-cigarešu smēķēšana šķiet ļoti stilīga.
Viņu vecākiem bieži vien ir grūtības atpazīt elektroniskās smēķēšanas ierīces, jo to izskats neatgādina tradicionālos tabakas izstrādājumus, bet, piemēram, zibatmiņas, flomāsterus un citus sadzīvē lietojamus priekšmetus. Turklāt šī sortimenta dizains kļūst aizvien daudzveidīgāks. Taču svarīga ir ne tikai e-cigarešu atpazīšana, bet arī zināšanas par to kaitējumu veselībai – lai vecāki varētu veiksmīgi iebilst un stāties pretī šai sērgai, kam padevies viņu bērns.
Ārsti ir vienisprātis, ka elektroniskās cigaretes NAV nekaitīgas, pat ja to kaitējums varētu būt mazāks nekā tradicionālo cigarešu nodarītais. Parasto cigarešu smēķēšana ir vissliktākais, viskaitīgākais veids, kā uzņemt nikotīnu. Tās laikā rodas darva, kvēpi un citi degšanas produkti – ap 4000 dažādu vielu, no kurām desmitiem atzītas vai potenciāli ir uzskatāmas par kancerogēniem. Daļa no šīm vielām un ķīmiskajiem savienojumiem ir radioaktīvi, piemēram, izsmēķējot paciņu cigarešu, gaisā rodas 3,5 reizes lielāka radioaktīvā polonija koncentrācija, nekā to pieļauj starptautiskās vienošanās par radiācijas daudzumu gaisā. Tabakas dūmos ir četras reizes lielāka cilvēka organismam kaitīgo vielu koncentrācija nekā auto izplūdes gāzēs.
Tāpat arī elektroniskā smēķēšana nozīmē ķīmiska kokteiļa ieelpošanu, sevišķi liels risks ir to aromatizētāji, par kuru efektu ilgtermiņā nav nekas zināms. Uzskata, ka tieši saldie un patīkamie aromāti ir tas mušpapīrs, uz kura pielīp gan pieaugušie, gan pusaudži. Tomēr tikai dažās Eiropas valstīs, tostarp Lietuvā, tie ir aizliegti. Tēlaini sakot – ja parasto smēķēšanu varētu salīdzināt ar tīra benzīna iedzeršanu, tad elektronisko – ar šķīduma dzeršanu, kas iegūts, izskalojot ar ūdeni tukšu benzīna kannu. Atšķirība varbūt nemaz nav tik liela, ņemot vērā riskus veselībai.
Kā smēķēšana kaitē organismam?
Smēķēšana ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis Eiropas Savienībā. Tiek lēsts, ka izsmēķējot vienu cigareti, cilvēks saīsina savu mūžu vidēji par 11 minūtēm, bet kopumā smēķētājs šī ieraduma dēļ var zaudēt 14 gadus no savas dzīves. Šo faktu nemaina arī tādi ražotāju triki kā bezdūmu cigaretes vai nikotīna spilventiņi. Jebkādu tabakas izstrādājumu lietošana (tabakas degšanas, karsēšanas, košļāšanas, šņaukšanas u.c. veidā) ir kaitīga, jo tabakas augs ir toksisks jebkurā formā un lietošanas veidā. Nikotīns ir viena no spēcīgākajām atkarību izraisošām vielām, un saskaņā ar pētījumiem - nikotīnu saturošo produktu lietošana pusaudžu vecumā palielina citu atkarību izraisošo vielu lietošanas risku nākotnē.
Nikotīns un citas kaitīgās vielas cigaretēs rada gan plaušu, gan sirds un asinsvadu, gan onkoloģiskas, gan dažādas citas saslimšanas. Jebkādu nikotīnu saturošu izstrādājumu lietošana ir īpaši kaitīga bērniem, pusaudžiem un jauniešiem, jo nelabvēlīgi ietekmē smadzeņu attīstību - smadzenes attīstās līdz apmēram 25 gadu vecumam. Smēķēšana pusaudžiem atstāj negatīvu iespaidu uz smadzeņu daļām, kas kontrolē uzmanību, mācīšanos, garastāvokli, kā arī uz fizisko un psihisko veselību visas dzīves laikā.
Savukārt e-cigaretes (ar un bez nikotīna) satur vielas, kas nav paredzētas to karsēšanai, un to ieelpošana ir kaitīga, nemaz nerunājot par acu un elpceļu kairinājumu. Pneimonologi uzskata, ka e-cigarešu aromatizētājiem nonākot plaušās, tie izraisa dažāda veida imūnās atbildes reakcijas, iekaisumu. Rezultātā smēķētājam var izveidoties plaušu slimība, kura noved pie elpošanas nepietiekamības. Turklāt elektroniskās smēķēšanas ierīces var eksplodēt sejā, izraisot ādas apdegumus un citus nopietnus ķermeņa bojājumus; zināmi arī daži nāves gadījumi.
Smags uzbrukums sirdij un asinsvadiem
Vairums smēķētāju parasti atzīst, ka viņu netikums kaitē plaušām vai var izraisīt vēzi, taču viņiem grūti saprast, ka smēķēšana var atstāt kaitīgu iespaidu arī uz sirdi un asinsvadiem. “Kā tad tas var būt?” viņi iebilst. Lūk, kā tas notiek:
* aizsprostojas artērijas - ķīmiskās vielas cigaretēs padara artēriju sieniņas lipīgas, un pie tām pielīp dažādas taukiem līdzīgas vielas. Šis tauku materiāls sāk nosprostot artērijas, samazinot telpu, pa kuru asinīm plūst. Attīstās tādas sirds slimības kā ateroskleroze, koronārā sirds slimība, kas var novest pie infarkta vai insulta;
* paaugstinās asinsspiediens - nikotīns izraisa akūtu asinsspiediena un sirds ritma paaugstināšanos, kas var būt saistīta ar ļaundabīgu jeb bīstami augstu hipertensiju, novedot pie orgānu bojājumiem, piemēram, akūtas nieru vai sirds mazspējas;
* sabiezē asinis - cigarešu dūmos esošās ķīmiskās vielas izraisa asiņu sabiezēšanu un trombu veidošanos vēnās un artērijās. Trombu nosprostojumi var izraisīt sirdslēkmi un pēkšņu nāvi;
* pazeminās skābekļa daudzums asinīs – tvana gāze (oglekļa monoksīds), kas ir galvenā cigarešu dūmu sastāvdaļa, saistās ar hemoglobīnu asinīs, tādējādi hemoglobīns zaudē spēju pārnest skābekli. Tas noved pie mazāka skābekļa daudzuma, kas tiek transportēts caur asinīm un nogādāts ķermeņa šūnās, sirdī, plaušās un muskuļos. Rezultātā pazeminās fiziskās slodzes veiktspēja, tas var izraisīt arī iekaisumu kaulos un locītavās.
Par šī netikuma smago ietekmi uz sirdi liecina fakts, ka cigarešu smēķētājiem ir divas līdz četras reizes lielāka iespēja saslimt ar sirds slimībām un divkāršs insulta risks nekā nesmēķētājiem. Vismaz viens no pieciem vīriešiem un viena no desmit sievietēm, kas smēķē, galu galā mirst no sirds un asinsvadu slimības, piemēram, sirdslēkmes vai insulta.
Ilgu laiku pētnieki uzskatīja, ka bijušā smēķētāja risks saslimt ar sirdslēkmi, insultu, sirds mazspēju vai nāvi no sirds slimībām normalizējas piecu gadu laikā. Tomēr jaunākie atklājumi liecina, ka smagiem smēķētājiem, kuri pārtrauc smēķēšanu, sirds problēmu risks saglabāsies lielāks vismaz desmit gadus.
Aknu šūnas iet bojā
Vēl viens orgāns, uz kuru smēķētāji parasti neiedomājas attiecināt cigaretes dūma kaitējumu, ir aknas. Aizvien vairāk pierādījumu rāda, ka cigarešu smēķēšana ir saistīta ar aknu slimības, īpaši fibrozes un aknu vēža, progresēšanu un smaguma pakāpes palielināšanos. To izskaidro ar smēķēšanas kancerogēno un profibrogēno ietekmi uz cilvēka ķermeni. Smēķēšana arī atzīta par ievērojamu riska faktoru nealkohola taukaino aknu slimības attīstībā, ko raksturo pārmērīga tauku uzkrāšanās aknās. Atklāts, ka caur plaušām smēķēšanas laikā uzsūktais nikotīns tiek ātri pārstrādāts aknās, kas izraisa kaitīgu ietekmi uz šo orgānu, bojājot aknu šūnas toksiskā, imunoloģiskā un vēzi izraisošā veidā.
Ko darīt?
Ir tikai viens veids, kā pārtraukt šo smago kaitējumu organismam – atmest smēķēšanu. Daudzi pētījumi apstiprina mūsu ķermeņa apbrīnojamās spējas sevi izdziedēt, lai gan smagos gadījumos tas var prasīt vairākus gadus. Atlabšanas procesu var veicināt ar noderīgām uzturvielām, piemēram, lietojot Latvijā radītu produktu: Hepasan Forte – uzņēmuma Lotos Pharma sadarbībā ar speciālistiem radīto produktu aknu veselībai. Tā sastāvā ir divi atzītākie hepatoprotektori – silimarīns, kas iegūts no mārdadža, un esenciālie fosfolipīdi, ko veido holīns. Holīns palīdz nodrošināt normālu lipīdu un homocisteīna metabolismu, kā arī uzturēt normālu aknu darbību. Mārdadža un artišoka ekstrakti uztur normālu aknu veselību, palīdz nodrošināt aknu šūnu aizsardzību un veicina žults veidošanos. Pienenes ekstrakts sekmē normālu aknu un kuņģa funkciju. Ieteicams lietot iekšķīgi pa 1 kapsulai 2 reizes dienā. Izdevīgākie piedāvājumi atrodami uzņēmuma mājas lapā www.avemed.lv
