Ceļu sāpes var būt sekas kādai traumai par, kuru jau vairākus gadus esam aizmirsuši. Traumas var būt dažādas, piemēram, saišu plīsums vai skrimšļa plīsums, kas vēlāk palielina iespēju straujāk attīstīties nopietnām locītavu saslimšanām kā osteoartrīts. Osteoartrīts ir saistīts ar locītavas skrimšļu nodilumu, ko var radīt vienreizēja vai atkārtota locītavas trauma, vai pārslodze.
Mikrotrauma bieži rodas, ja pēkšņi paaugstina slodzi, piemēram, kad skrējējs palielina distanci, palielina trenažieriem svaru vai tenisists spēlē papildus setus. Vai zināji, ka skrienot vai piezemējoties pēc lēciena, slodze uz locītavām palielinās pat līdz 12 reizēm no ķermeņa ikdienā uzlikās slodzes.
Traumas parasti tiek iedalītaa divos veidos – akūta makrotrauma (izraisa viena traumējoša kustība, piemēram, kritiens, pagrieziens) vai mikrotrauma. Ceļu veselību visbiežāk apdraud mikrotraumas, piemēram, iegūtas skrienot. Skriešanas laikā no trieciena celī rodas mikrotrauma. Celis tiek bojāts no vairākām mazām traumām, tās uzkrājas un locītavas ciešs pakāpeniski.
Kā mazināt mikrotraumu veidošanos?
Mikrotraumas tai skaitā ceļa traumas diemžēl nav iespējams ātri izārstēt, tomēr attieksme pret atveseļošanos ir lielākais faktors veiksmīgai atveseļošanās sasniegšanai. Ierobežot sporta aktivitāti, kas izraisījusi mikrotraumu, turpināt aktīvi kustēties bez lielas slodzes, iespēju robežās kontrolēt smagu priekšmetu pārnēsāšanu.
Ar vecumu ir grūtāk un grūtāk locītavām dabīgi atjaunoties pēc slodzes.
Svarīga ir profilakse
No traumām sportojot sevi nevaram pasargāt, bet profilakse var mazināt traumas intensitāti vai atstātās sekas. Vissvarīgākais ir locītavas regulāri lietot, jeb kustēties. Kustība un vingrošanas nostiprina muskulatūru, kas balsta locītavu kustību laikā, tādēļ jāatceras kustēties arī tad, ja jūtamas nelielas ceļa sāpes. Locītavām un muskuļiem patīk daudzveidīgas kustības, jo vienveidīgas kustības izjauc muskuļu līdzsvaru, kas samazina muskuļu spēju balstīt locītavu un izraisa lielākas sāpes. Kontrolētam ķemeņa svaram arī ir nozīme, jo atbilstošs svars samazinās un atslogos ceļu locītavas uzlikto slodzi.
Profilakse, bez vingrinājumiem, locītavām ir glikozamīna un hondroitīna lietošana ikdienā, abas sastāvdaļas ir dabīgi atrodamas locītavās un piedalās jaunu saistaudu sintēzē, kas ar gadiem samazinās. Glikozamīna un hondroitīna efektivitāte ir devu atkarīga un jālieto vismaz 3 mēnešus vairākas reizes gadā. Tomēr locītavas prasa lielāku uzmanību un tām nepietiek ar glikozamīnu un hondroitīnu, lai nodrošinātu, ka tiek pasargātas no skrimšļaudu bojājumiem un veic labāku amortizāciju.
Kolagēns ir viena no sastāvdaļām, kas atbild par locītavu veselību. Papildus kolagēnu uzņemt ir viegli, tikai jāvērš uzmanība, ka jāskatās, lai tas būtu II tipa kolagēns. Kolagēns ir bāgāts ar dažādām aminoskābēm, kas organismā atjaunos kolagēna rezerves. Ar pārtiku kolagēnu ir sarežģīti uzņemt, jo visvairāk kolagēns ir dzīvnieku kaulos, vārot buljonu, vistas ādā un želejas konfektēs, kas nav visveselīgākais veids kā uzņemt kolagēnu. Lietojot kafiju ikdienā tā samazina naturālo kolagēna veidošanos.
Hialuronskābe vairāk pazīstama injekciju formā, toties to var uzņemt arī orāli ar kapsulu vai tablešu formā. Hialuronskābe veido gludu slāni starp skrimšļiem. Slānis ievērojami samazina berzi locītavās un palīdz absorbēt slodzi. Papildus hialuronskābe veic kolagēna sintēzi. Tādēļ hialuronskābi ar kolagēnu bieži lieto kopā, lai būtu sinerģiska iedarbība.
Omega-3 ir visiem labi pazīstama un vairāk asociējas rodas ar sirds veselību un imunitātes stiprināšanu, tomēr zivju eļļai ir liela nozīmē, tā var mazināt locītavu diskomfortu. Pie iekaisumumiem, mūsu locītavās rodas imūnvielas, kas cenšas locītavas atbrīvot no iekaisumu, lai stimulētu imunitātes darbību omega-3 labās taukskābes palīdz ātrāk atveseļoties no mikrotraumām.
Ja ceļa sāpes turpina pastiprināties, sazinieties ar ārstu, lai izskatītu citas ārstēšanas metodes un veiciet papildus izmeklējumus.
