Pētījumi liecina, ka gandrīz 90% sieviešu piemīt viens vai vairāki riska faktori sirds un asinsvadu slimībām. Kādi ir izplatītākie sirds slimību riska faktori, turklāt kuri no tiem ir raksturīgi tikai daiļajam dzimumam. Būtiski ir atpazīt slimību simptomus savlaicīgi.
SIEVIETES UN VĪRIEŠA SIRDS
Mēdz jokot, ka vīrieša sirds ir lielāka, toties sievietes sirds – plašāka. Atšķirības tiešām ir. Sievietes parasti ir augumā mazākas, un proporcionāli mazāka ir arī sievietes sirds. Taču tā pukst ātrāk (vīriešiem vidēji 70, sievietēm – 78 sitieni minūtē), tātad, veic lielāku darbu. Tas ļauj domāt, ka sievietes sirds ir izturīgāka, ilgāk darboties spējīga, kas, iespējams, saistīts ar daiļā dzimuma dabiskajām īpatnībām, dzimtas turpināšanas funkciju. Un sievietes dzīvo ilgāk. Atšķirības novērojamas arī riskos, kas var izraisīt saslimšanu. Saprotams, katram cilvēkam piemīt individuālas īpatnības, tāpēc šie un sekojošie apgalvojumi jāuztver kā vispārīgi.
SIRDS SLIMĪBU RISKA FAKTORI
Līdz ar gadiem cilvēka sirdsdarbība pasliktinās un iespējas saslimt pieaug. Pirmā sirdstrieka, kas var nebūt uzreiz ar smagām sekām, sievietes piemeklē vidēji 72 (vīriešus – 65) gadu vecumā. Taču šos riskus iespējams mazināt, mainot paradumus, kas nelabvēlīgi ietekmē kardiovaskulāro sistēmu.
Tradicionālie sirds slimību riska faktori daiļajam dzimumam ir:
- paaugstināts asinsspiediens;
- augsts holesterīna līmenis;
- mazkustīgs dzīvesveids, aptaukošanās jeb liekais svars;
- cukura diabēts;
- kaitīgie ieradumi sievietēm sirds slimību riskus palielina vairāk nekā vīriešiem.
Vēl citi riski, kas attiecas tieši uz sievietēm ir:
- pēcdzemdību komplikācijas;
- menopauze;
- emocionālais stress;
- depresija;
- nozīme ir arī iedzimtībai.
SIRDS SLIMĪBU SIMPTOMI UN SIGNĀLI
Nepārprotams brīdinājuma signāls ikvienam ir:
- ilgstoši paaugstināts pulss miera stāvoklī;
- pēkšņa sirdspukstu aritmija.
Simptomi, kuriem būtu jāpievērš uzmanība īpaši sievietēm:
- bieža nelabuma sajūta;
- pastiprināta svīšana;
- sekla ieelpa;
- viegls reibonis, kas atkārtojas;
- it kā nepamatots, pēkšņs nogurums;
- periodiskas sāpes vienā vai abās rokās;
- spiedošas sajūtas krūšukurvī, skaustā, plecos, muguras augšējā daļā, rīklē;
- ja „sajūtat” savu lieko svaru ikdienas darbībās, nevis paškritiski raugoties spogulī.
Šeit ir runa tieši par organisma dotajiem signāliem, kuri jāatpazīst un jāreaģē, piesakoties uz konsultāciju pie speciālista.
SIRDS SLIMĪBU RISKU MAZINĀŠANA
Veselības pārbaude ieteicama vismaz reizi gadā, jo sirds slimību attīstībai dažām sievietēm var arī nebūt manāmu simptomu. Pierakstieties uz sonogrāfiju! Jo savlaicīgāka diagnostika, jo lielāka iespēja problēmas novērst un saglabāt dzīves kvalitāti. Asinsanalīzes, kas var uzrādīt dažādu slimību „vizītkartes”, vajadzētu veikt iespējami biežāk, sevišķi pēc ilgstošas jauna medikamenta lietošanas vai dzīvesveida maiņas mēģinājumiem. Iespējams, rezultāti viesīs optimismu! Lai rūpes par savu ķermeni kļūst par paradumu! Sievietes pret savu veselību izturas vērīgāk un atbildīgāk nekā vīrieši, ātrāk reaģē uz pamanītajām izmaiņām un simptomiem.
Centieties ierobežot sirds slimību riska faktorus:
- sekojiet savam svaram,
- asinsspiedienam,
- holesterīna, triglicerīdu un cukura līmenim asinīs;
- vairāk kustieties un vingrojiet vismaz 30 minūtes dienā, dodieties pastaigās, lifta vietā izmantojiet kāpnes!
Sirds veselībai ļoti svarīgs ir arī ēdiens. Izvēlies pārtikas produktus, kas patiks tavai sirdij – pilngraudu maizīti un putras, augļus un dārzeņus, zema tauku līmeņa proteīnus, ko satur pupiņas, zirņi, lēcas, „baltās” zivis, cāļa un tītara fileja, jogurti un sieri ar pazeminātu tauku saturu. Pārejiet uz olīveļļu, lietojiet auzas, kukurūzu. Pat tikai pāris lieko kilogramu zaudējums uzlabo kā asinsainu, tā pašsajūtu. Un atmetiet smēķēšanu!
Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, kardiovaskulārās slimības ir biežākais nāves cēlonis visā pasaulē, un tieši paaugstināts holesterīna līmenis ir viens no iemesliem, kas tās sekmē. Izmantojot ekspresdiagnostiku ar mikroelektroniskās ierīces palīdzību, holesterīnu pārbaudīt iespējams ne tikai medicīnas iestādēs, bet arī daudzās aptiekās. Tā līmenis asinīs nedrīkst pārsniegt 5 mmol/l. Ja šis rādītājs ir lielāks, vēlams veikt arī lipīdu profila analīzes. Iespējas pazemināt holesterīnu ir, taču pacientiem ne vienmēr pietiek pacietības mainīt dzīvesveidu, savukārt lipīdus pazeminošie preparāti jālieto ilgstoši. Vairāk par holesterīnu lasiet: https://www.avemed.lv/miti-par-holesterinu-kas-neatbilst-faktiem
Comments are closed.