Mēs visi vēlamies justies sirdī jauni – ne tikai domājot pat spējām iemīlēties, bet arī, neatkarīgi no gadu skaita, ikdienā būt aktīvam, dzīvespriecīgam, možam, tāpēc ka sirds ir vesela. Taču, izrādās, tas ir vismazāk saudzētais no visiem orgāniem – un mēs to saprotam tikai tad, kad sirds pirmoreiz sāk streikot!
Ideālā gadījumā sirds vecums atbilst mūsu pašu vecumam – vai pat tā ir jaunāka. Tomēr vairumā gadījumu tā tas nav; faktiski, pētnieki lēš, ka pieaugušajiem tā ir vidēji ap četriem līdz astoņiem gadiem vecāka. Paradoksālākais ir tas: lai rūpētos par sirdi, nemaz nav vajadzīgi lieli ieguldījumi!
Ko nozīmē - “sirds vecums”?
Jēdziens “sirds vecums” atspoguļo to, cik liels risks mums ir saslimt 10 gadu laikā ar sirds un asinsvadu slimībām. Izsakot to ar vecuma skaitli, rodas iespēja redzēt, kā mūsu ģimenes vēsture un personīgās izvēles ietekmē sirdi. Tas arī ir veids, kā izprast katra cilvēka sirdslēkmes vai insulta risku.
Sirds vecums tiek aprēķināts, pamatojoties uz individuālajiem sirds slimību riska faktoriem, piemēram, vecumu, asinsspiedienu un holesterīna līmeni, kā arī diētu, vingrinājumiem un smēķēšanu. Jaunāks sirds vecums, protams, nozīmē mazāku sirds slimību risku.
Šo koncepciju izstrādāja zinātnieki, kas vada Framingemas sirds pētījumu – ļoti nozīmīgu pētījumu, kas tika aizsākts tūlīt pēc Otrā pasaules kara, 1948. gadā, ASV pilsētā Framingemā. Tajā sākotnēji tika iesaistīti 5209 vīrieši un sievietes vecumā no 30 līdz 62 gadiem, lai pētītu sirds slimību attīstību un noteiktu miokarda infarkta riska faktorus. Pētījums joprojām turpinās, un tajā iesaistītas jau trīs paaudzes.
Gadu gaitā pētnieki izstrādāja spēcīgu perspektīvu riska faktoru datubāzi un kvalitatīvu informāciju ārstiem.
Noteikt sirds vecumu
Pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, tika izstrādāti tiešsaistē pieejami sirds vecuma kalkulatori, kas aprēķina sirds slimību risku nākamo 10 gadu laikā, ņemot vērā tādus faktorus kā dzimumu, vecumu, sirds slimību vēsturi ģimenē, asinsspiedienu, holesterīnu, ķermeņa masas indeksu (ĶMI) un smēķēšanas vai diabēta vēsturi.
Piemēram, pat nesmēķētājiem – ja vien viņiem ir nedaudz virs normas asinsspiediens, holesterīns, ĶMI un ģimenē kāds slimojis ar sirdi – sirds vecums parasti arī parādās apmēram piecus gadus lielāks par paša cilvēka vecumu. Faktiski, tāds rezultāts ir vienam no katriem diviem vīriešiem un vienai no katrām piecām sievietēm.
Un kaut arī sirds un asinsvadu slimības risks nākamajos desmit gados vēl ir salīdzinoši zems (ap 10%), šī slimība mēdz piezagties nemanāmi – ja nekas netiek darīts pozitīvu veselības pārmaiņu labā. Ne velti vidēji trīs no katriem četriem infarkta un insulta gadījumiem ir saistīti ar riska faktoriem, kas palielina sirds vecumu. Turklāt – lai arī sirds un asinsvadu slimības parasti attiecas uz gados vecākiem pieaugušajiem, tās var rasties jebkurā vecumā.
Galvenie riska faktori
Svarīgākie riska faktori, kas padara sirdi vecāku un draud ar sirds un asinsvadu slimībām:
* augsts asinsspiediens,
* smēķēšana,
* aptaukošanās,
* neveselīgs uzturs,
* fiziskās aktivitātes trūkums,
* diabēts.
Jēdziens “riska faktors” šajā gadījumā jāuztver kā trauksmes signāls, kas aicina uz aktīvu cīņu – slimības novēršanu. Jebkurā vecumā var padarīt savu sirdi atkal jaunāku, veicot izmaiņas, kas samazina riskus. Par laimi lielākā daļa riska faktoru ir novēršami, bet citi – kontrolējami, un tas palīdz vājināt šo slimību attīstības risku, ilgāk saglabāt iespējami labu veselību un dzīvot garāku mūžu.
Ko darīt savas sirds veselības labā?
Cilvēki nereti pavirši izturas pret riska faktoru novēršanas nepieciešamību, tāpēc ka riska faktori var izraisīt - bet var arī neizraisīt - bīstamu sirds veselības pasliktināšanos vai jau esošas sirds slimības saasinājumu. Tomēr statistika, fakti un atklājumi apstiprina, ka šo ārējo vai cilvēka iekšējās vides nosacījumu uzlabošana vienmēr nāk tikai par labu ne tikai sirdij, bet arī vispārējam veselības stāvoklim.
* Smēķēšanas atmešana. Smēķētājiem ir konkrētas izredzes mazināt savu saslimšanas risku, atmetot (nelīdzēs tikai samazināt izsmēķēto cigarešu skaitu!) dūma vilkšanu. Spriediet paši: smēķētājiem risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām nākamajos 10 gados ir divas reizes lielāks, nekā tiem, kas nesmēķē. Turklāt smēķētājām dāmām ir par 25% lielāks sirds un asinsvadu slimību risks nekā smēķētājiem vīriešiem.
* Asinsspiediena un holesterīna kontrole. Visbiežāk sirds un asinsvadu slimības attīstās slēpti, un to pazīmes parādās vēlā slimības etapā. Cilvēki bieži neapjauš savas slimības esamību un nomirst pēkšņi, vēl gados diezgan jauni un būdami it kā “pilnīgi veseli”. Juzdamies veseli, viņi arī nevēršas pie ārsta, zaudējot iespēju laicīgi atklāt nopietna sirds un asinsvadu bojājuma izveidošanos. Zināšanas ir spēks, un runājot par veselību, noteikti vajadzētu zināt savus rādītājus: asinsspiedienu un holesterīna līmeni, svaru un ķermeņa masas indeksu. Apspriežot tos ar savu ārstu, uzzināsiet ieteicamo plānu to uzlabošanai.
* Vingrošana un atpūta. Fizisko aktivitāšu plāns ir pilnībā atkarīgs tikai no mums pašiem un vistiešākajā veidā saistīts ar ĶMI. Samazinot ķermeņa lieko masu, pazeminās paaugstinātais holesterīns un asinsspiediens, kā arī glikozes līmenis asinīs – tas viss mazina risku attīstīties aterosklerozei un diabētam. Tikpat svarīga ir pilnvērtīga atpūta – gan kvalitatīvs miegs naktī, gan arī stresa mazināšana dienas laikā. Apsveicams paradums ir ļauties “čiliņam” pa apmēram 15 minūtēm katru dienu: atslēgt telefonu, paklausīties nomierinošu mūziku, doties īsā pastaigā dabā vai pašūpoties guļamtīklā.
* Veselīgāks uzturs. Arī uztura paradumi ir riska faktors, ko varam ievērojami ietekmēt. Vienmēr var labāk, jo nav neviena, kas neatļautos grēkot šajā ziņā. Vienmēr varētu ēst vairāk veselīgās zivis un dārzeņus, pilngraudu produktus un riekstus, toties samazināt ātro uzkodu, sāļo našķu un saldo dzērienu patēriņu. Tas var atmaksāties ar labākiem skaitļiem analīžu rezultātos un sekojoši – ar jaunāku sirdi.
* Papildinājums uzturam. Nereti vajadzīga liela pacietība, lai ar uzturu panāktu pozitīvo efektu, tāpēc pa reizei ir vērts veicināt labās izmaiņas ar kādu uztura bagātinātāju. Piemēram, Lotos Pharma ražoto AteroLip Complex, kura sastāvā esošais holīns palīdz nodrošināt normālu lipīdu un homocisteīna vielmaiņu. (Paaugstināts homocisteīns asinīs var būt veicinošs faktors asinsvadu sieniņu izmaiņām, kā dēļ palielinās trombu veidošanās risks.) Vitamīns B12 veicina sarkano asinsķermenīšu normālu veidošanos un palīdz nodrošināt normālu homocisteīna vielmaiņu. Niacīns un vitamīns B12 palīdz nodrošināt normālu enerģijas ieguves vielmaiņu. Olīvu lapu ekstrakts satur 20% hidroksitirozola, kas ir polifenols.
Lietošanas veids: ieteicams lietot pieaugušajiem iekšķīgi pa 1 kapsulai 1 reizi dienā ēdienreizes laikā. Ieteicamais kursa ilgums 6 mēneši, pēc nepieciešamības lietošanas kursu var atkārtot.
