Studiju sākšana ir liels solis, kas var būt gan aizraujošs, gan arī satraucošs. Jauna vide, jaunas prasības un lielas cerības var radīt stresu. Šajā rakstā mēs aplūkosim dažus biežāk sastopamos stresa faktorus un sniegsim praktiskus padomus, kā ar tiem tikt galā.
Bieži sastopamie stresa faktori
Jauna vide: Pāreja no vidusskolas uz augstskolu var būt liela pārmaiņa. Jauna vieta, jauni cilvēki un jaunas noteikumi var radīt neziņu un diskomfortu.
Augstas prasības: Studijas bieži vien ir saistītas ar lielām akadēmiskajām prasībām. Bailes neizpildīt uzdevumus vai nespēt sekot līdzi mācību vielai var radīt stresu.
Sociālais spiediens: Daudzi studenti jūt spiedienu būt veiksmīgiem un sasniegt noteiktus mērķus. Bailes nepiepildīt citu cerības vai neizskatīties pietiekami labi var radīt stresu.
Finansiālas bažas: Studijas var būt dārgas. Bažas par studiju maksām, dzīves izdevumiem un nākamo darba iespējām var radīt finansiālu stresu.
Praktiski padomi, kā tikt galā ar stresu
Rūpējieties par sevi: Nodrošiniet pietiekamu miegu, veselīgu uzturu un regulāru fizisko aktivitāti. Šie faktori ir būtiski, lai samazinātu stresa līmeni.
Organizējieties: Izveidojiet plānu, kā pārvaldīt savu laiku un uzdevumus. Tas palīdzēs jums justies kontrolētam un samazināt stresa līmeni.
Komunikācija: Runājiet ar saviem draugiem, ģimeni vai studiju konsultantu par to, kā jūs jūtaties. Dalīšanās savās emocijās var palīdzēt jums sajust atbalstu un mazināt stresu.
Meklējiet atbalstu: Ja stress kļūst pārāk liels, nebaidieties meklēt profesionālu palīdzību. Psihologs vai konsultants var sniegt jums rīkus, lai pārvaldītu stresu un uzlabotu savu labsajūtu.
Atcerieties, ka stress ir normāla reakcija uz izmaiņām un spiedienu. Tomēr, ja stress sāk negatīvi ietekmēt jūsu dzīvi, ir svarīgi meklēt veidus, kā to pārvaldīt. Ar pareiziem rīkiem un atbalstu jūs varat veiksmīgi pārvarēt stresu un izbaudīt studiju laiku.
Daži praktiski ieteikumi stresa uzveikšanai
Pašiedvesmas pielietošana. Pašiedvesmai ir liels spēks, bet tai var būt arī negatīva ietekme, ja to izmanto nevietā vai nepareizi. Tāpēc pirms kontroldarba ir vērts noskaņoties pozitīvi un celt savu pašvērtību, līdz pat 20 reizēm sev atkārtojot tādas frāzes kā “Esmu gatavs un nokārtošu”, “Tas ir tikai kārtējais pārbaudījums, ar ko tikšu galā” u.tml. Vislabākais laiks pašsuģestijai ir pamošanās un aizmigšanas brīdis, kad apziņa vēl ir ciešā kontaktā ar gudro bezapziņas pasauli.
Dziļā elpošana. Vēl viena psihofizioloģiskā metode ir dziļā elpošana un citi elpošanas vingrinājumi. Kad cilvēks ir mierīgs, viņš elpo lēni un ritmiski, savukārt uztraukumā elpa kļūst ātra un saraustīta. Iemācoties apzināties un kontrolēt savu elpošanu, ar elpošanas nomierināšanu un muskulatūras atslābināšanu arī negatīvās emocijas pierimst. Elpošanas vingrinājumi var palīdzēt saņemt nepieciešamo enerģiju, veicināt koncentrēšanās spējas un atbrīvot ķermeni no psihosomatiskiem sasprindzinājumiem.
Dabīgs nomierinošs līdzeklis. Tradicionāli palīdzību nervu sistēmas nomierināšanai var atrast arī augu tējās, ekstraktos un citos līdzekļos. Ir pat īpaši līdzekļi, kas izstrādāti šādas emocionālās un garīgās slodzes gadījumiem.
Piemēram, Latvijas Farmācijas uzņēmums Lotos Pharma ir izstrādājis inovatīvu, dabisku, ātras iedarbības produktu Sedanorm Spray. Sedanorm Spray sastāvā esošais grifonijas sēklu ekstrakts palīdz uzturēt normālu nervu sistēmas darbību. Pētījumos ir noskaidrots, ka grifonijas sēklu ekstrakts satur 5 – hidroksitriptofānu (5-HTP), kurš organismā piedalās serotonīna veidošanās procesā. Serotonīnu daudzi no mums pazīst kā “laimes hormonu”. Savukārt, pasifloras ekstrakts darbojas nomierinoši, palīdzot uzturēt psihisko relaksāciju.
Būtiski, ka Sedanorm Spray, pateicoties tā dabiskajam sastāvam, var lietot arī bērni, sākot jau no 12 gadu vecuma.
