Stress un sirds veselība
Situācija pasaulē veicinājusi stresa pieaugumu visās vecuma grupās. Katrs cilvēks stresu izjūt dažādi. Cik daudz stresa piedzīvojat un kā uz to reaģējat jūs? Ja stress ir pārmērīgs, tas var veicināt visdažādākās veselības problēmas, ietekmēt uzvedību un faktorus, kas palielina sirds un asinsvadu slimību risku, tāpēc ir svarīgi zināt, ko varam darīt lietas labā.
Stress ir emocionālas vai fiziskas spriedzes sajūta, normāla ķermeņa reakcija uz kādu izaicinājumu. Ķermenis reaģē uz stresu, izdalot adrenalīnu – hormonu, kas īslaicīgi paātrina elpošanu un sirdsdarbību, padara smadzenes modrākas, liek muskuļiem saspringt un paaugstina pulsu jeb – kā mēdz teikt – liek sirdij sisties straujāk. Stress var rasties no jebkura notikuma vai domas, kas liek justies neapmierinātam, dusmīgam vai nervozam, kā arī no patīkama uztraukuma. Īslaicīgs, akūts stress dažkārt var būt pozitīvs, piemēram, ja tas palīdz izvairīties no briesmām vai ievērot termiņu, vai arī tad, kad darāt kaut ko jaunu, aizraujošu. Bet, ja stress ieilgst, ķermenis paliek modrs, kaut arī briesmas nedraud. Laika gaitā tas var kaitēt jūsu veselībai.
Pat neliels, taču ilgstošs stress var izraisīt tādas sirds problēmas kā pavājināta asins plūsma sirds muskuļos. Tas ir stāvoklis, kad sirds nesaņem pietiekami daudz asiņu vai skābekļa. Ilgstošs stress var ietekmēt arī asins recēšanu. Tas padara asinis lipīgākas un palielina insulta risku. Tāpat hronisks stress var pastiprināt jau esošas veselības problēmas kā paaugstināts asinsspiediens jeb hipertensija, diabēts, depresija vai pastāvīga trauksme, ādas slimības, piemēram, pūtītes vai ekzēma, svara zudums vai pieaugums, kairināts zarnu sindroms, menstruāciju problēmas sievietēm. Sievietēm arī biežāk nekā vīriešiem mēdz būt sirdslēkmes simptomi, kas nav saistīti ar sāpēm krūtīs. Turklāt pastāvīgs stress ievērojami paātrina novecošanos un var samazināt dzīves ilgumu.
Stress var radīt daudzu veidu fiziskus un emocionālus simptomus. Bieži vien jūs nevarat saprast, ka šos simptomus izraisījis tieši stress. Lūk, dažas pazīmes, kas liecina par stresa nelabvēlīgo ietekmi: nepamatots nogurums, enerģijas vai uzmanības noturības trūkums, seksuālās problēmas, galvassāpes, stīvs kakls vai žoklis, muguras sasprindzinājums vai sāpes vēderā, slikta dūša, kuņģa darbības traucējumi, caureja vai aizcietējums, grūtības iemigt, pastiprināta svīšana, ķīmisku vielu vai alkohola lietošana, lai atpūstos. Ko varam darīt pastāvīga, hroniska stresa gadījumā?
Ieteikumi stresa mazināšanai un sirds veselības uzlabošanai
- Palieliniet fizisko aktivitāti, dodoties ikdienas pastaigās un laika gaitā padarot tās garākas!
- Iemācieties un regulāri izpildiet relaksācijas vai jogas vingrinājumus!
- Sakārtojiet savu miega ciklu!
- Saglabājiet pozitīvu skatu uz dzīvi, nepārdzīvojiet par lietām, kuras nevarat ietekmēt!
- Nemēģiniet darīt vairākus darbus vienlaikus!
- Samaziniet alkohola patēriņu!
- Ja esat smēķētājs, izveidojiet plānu smēķēšanas atmešanai šogad!
- Ierobežojiet arī stipras kafijas patēriņu!
- Ziniet savus skaitļus – asinsspiedienam, lipīdiem un ķermeņa masas indeksam!
- Uzturiet veselīgu svaru, veidojiet kaloriju plānu un ēdiet vairāk zaļo lapu dārzeņu, vienlaikus samazinot saldo un taukaino pārtiku!
- Lietojiet augu produktus, kas efektīvi spēj palīdzēt mazināt holesterīna līmeni, piemēram, sarkanos rauga rīsus!
- Runājiet ar savu ģimenes ārstu par visām veselības problēmām, ieskaitot stresu!
Latvijas farmācijas uzņēmuma Lotos Pharma sortimentā ir produkti, kas satur sarkanā rauga rīsus. Viens no tiem ir AteroLip, kvalitatīvs dabas vielu produkts, kas palīdz uzturēt normālu holesterīna līmeni asinīs. Tā sastāvā ir no sarkanajiem rauga rīsiem iegūtais monakolīns K, kura iedarbība ir līdzīga kā statīniem, kas ir visplašāk lietotās zāles holesterīna līmeņa samazināšanai.
Produkts ir pieejams 30 kapsulu un izdevīgajā 90 kapsulu iepakojumā.
