Muskuļu krampji – tās ir negaidītas un nekontrolējamas, pēkšņas muskuļu spazmas, saspringums, kas rada nepatīkamu sajūtu un dažkārt arī sāpes. Tie visbiežāk rodas fiziskas pārslodzes laikā vai miegā, kad ir lēnāka asinsrite un vielmaiņa. Bīstami, ja šādas muskuļu spazmas sākas peldot. Visbiežāk dzirdams, ka krampji sarauj kājas, taču tie var piemeklēt arī vēdera un pat sejas muskuļus. Labā ziņa ir, ka saspringums lielākoties jūtams vien dažas sekundes, taču dažkārt tas var ieilgt vairākās minūtēs.
Kā rīkoties, ja kāju savelk krampis? Un par ko liecina fakts, ja tas atkārtojas regulāri? Kādi pārtikas produkti ir svarīgi pareizai muskuļu darbībai? Un kāda ir ūdens loma šajā visā? Īsā atbilde skan tradicionāli: jāseko līdzi savām fiziskajām aktivitātei un sabalansētam uzturam ikdienā. Garāku atbildi lasiet turpinājumā.
Pirmais: stiepšanās un masāža
Vēlamā rīcība ir atkarīga no tā, kurā tieši ķermeņa daļā ir iemetušies krampji. Taču lielākoties der atcerēties, ka ir svarīgi izstiept savilktos muskuļus un viegli tos masēt, lai atjaunotu asinsriti. Ja ir grūti nostāvēt, jo jūtami krampji kājās, var apsēsties uz grīdas vai krēslā, kāju turot taisni izstieptu. Var noderēt arī mēģinājums kājas pēdu tuvināt galvai, tādējādi mazinot augšstilba krampjus.
Ko darīt, ja rodas krampji augšstilbā? Jāizmanto krēslu, lai noturētu līdzsvaru, un krampju skarto kāju jāvelk uz augšu, tuvinot to sēžamvietai. Savukārt, ja muskuļi savilkti apakšstilbā, skarto kāju jāmēģina celt uz augšu, lai stimulētu venozo asins atteci.
Ja gadījies, ka krampis iemetas kājas pēdā, jānostājas ar abām kājām stabili uz zemes vai arī jāstāv uz cietušās kājas, otru tai ar visu spēku spiežot virsū.
Ja cilvēkam novērojama tendence uz krampjiem, vēlams pret tiem pasargāties profilaktiski. Piemēram, ja ir tendence krampjiem rasties treniņu un fizisko aktivitāšu laikā, pirms tiem obligāti labi jāiesildās un jāizstaipa saites un muskuļi. Bet, ja šī problēma piemeklē pēc ilgtošas sēdēšanas, piemēram, pie datora, ik pa laikam jāveic pēdu pašmasāžu un izvingrināšanu vai vienkārši jāizstaigājas pirms turpināt sēdēšanu.
Otrais: temperatūru kontrasti
Muskuļu krampju gadījumā var palīdzēt arī sildīšana un atvēsināšana. Savilktajai vietai var uzklāt siltu dvieli vai apsildes paliktni. Sildīt var arī vannā vai dušā. Līdzīgs efekts tiek panākts arī ar aukstumu – savilkto muskuli var atvēsināt ar ledu. Labs līdzeklis asinsrites uzlabošanai ir pēdu kontrastvannas, mainot karstu un aukstu ūdeni.
Der atcerēties arī, ka kopumā šādām muskuļu spazmām nepiemīt sezonāls raksturs, tomēr ir daži iemesli, kuru dēļ gada siltajos mēnešos šī problēma ir novērojama biežāk. Karstā laikā cilvēka organisms patērē vairāk šķidruma, tāpat arī esam aktīvāki un ir nepieciešams uzņemt vairāk ūdens, palielinās atūdeņošanās risks.
Līdzīgs efekts ir jūtams arī pirtī vai guļot zem pārāk biezas segas. Tieši tāpēc ir būtiski atcerēties, ka aktivitātēs, kurās tiek zaudēts daudz šķidruma, ir ļoti būtiski dzert daudz ūdens.
Trešais: magnijs veselībai
Lai izvairītos no krampjiem, jāpiedomā arī pie veselīga un sabalansēta uztura pamatprincipu ievērošanas. Pilnvērtīgai muskuļu darbībai ir nepieciešamas dažādas minerālvielas, no kurām būtiskākais ir kālijs, kalcijs, nātrijs un magnijs.
Nātrijs uztur šķidruma līdzsvaru organismā, kā arī nodrošina normālu nervu darbību, muskuļu kontrakcijas. Savukārt kālijs kopā ar nātriju mazina un novērš krampjus. Kalcijs regulē muskuļu kontrakcijas un sirds ritmu.
Magnijs veselībai ir svarīgs vairāku iemeslu dēļ. To mēdz dēvēt arī par dzīvības mikroelementu, jo magnijs atslābina muskuļus, nodrošina pareizu impulsu pārvadi pa nervu šķiedrām un līdz ar to arī muskuļu asinsapgādi. Biežāk sastopamie magnija trūkuma simptomi ir miega traucējumi, nervozitāte, garastāvokļa svārstības, paātrināta sirdsdarbība, vājums, roku trīce, grūtības kontrolēt muskuļu darbību u.c. Līdz ar to magnija oksīds ir patiešām svarīgs elements mūsu veselībai, un ir ieteicams magnijs pret krampjiem.
Magnijs palīdz nodrošināt nervu sistēmas darbību un muskuļu sistēmas funkcionēšanu, kā arī palīdz samazināt nogurumu un nespēku.
Lai krampji neatkārtojas!
Lai izvairītos no krampju riskiem, jālieto pietiekami daudz ūdens un jāievēro pilnvērtīga uztura pamatprincipi.
– Dabīgā veidā organismam tik nepieciešamo magniju satur pākšaugi, zaļo lapu salāti, auzas, prosa, griķi, zivis, kalmāri, šokolāde, āboli un citroni.
– Kalciju satur piena produkti, īpaši biezpiens un siers, dilles, kāposti, pētersīļi, mandeles, lazdu rieksti.
– Nātrija galvenais avots ir vārāmā sāls, līdz ar to lielākajai daļai cilvēku šīs minerālvielas netrūkst, taču mēs to arī zaudējam ar sviedriem, pastiprināti izjūtot fizisku slodzi vai karsējoties pirtī. Tādos gadījumos ieteicams papildus dzert ar sāļiem bagātinātu minerālūdeni.
– Krampju risku palielina pārmērīga kafijas un alkohola lietošana, jo tie kavē kalcija uzsūkšanos.
– Ja pastāv bažas, ka ar uzturu netiek uzņemti organismam nepieciešamie sāļi un minerālvielas, papildus var lietot uztura bagātinātājus.
– Rekomendējam izvēlēties Latvijā ražotu uztura bagātinātāju, kas īpaši noderīgs miegam un nervu sistēmas veselībai – “Magnemix”. Tā sastāvā ir trīs magnija sāļi, kas palīdz samazināt nogurumu un nespēju, veicina normālu muskuļu darbību. “Magnemix” sastāvā ir magnija oksīds, magnija citrāts un magnija laktāts, kuri kopā nodrošina pakāpenisku magnija uzsūšanos. Minētais preparāts pieejams gan 30, gan 90 kapsulu iepakojumos, un tas ir ražots Latvijā.
– Jebkurā gadījumā ir ieteicama mērenība it visā – saviem spēkiem atbilstošas fiziskās aktivitātes, atbilstošā daudzumā uzņemts ūdens, minerālvielas un sabalansēts uzturs.
