Magnijs ir vērtīgs un vitāli svarīgs minerāls, ko varam uzņemt ar piemērotu pārtiku – organisms pats to neražo. Magnijs piedalās vielmaiņas procesos, ir nepieciešams enerģijai, pilnvērtīgai muskuļu un nervu darbībai, labvēlīgi iedarbojas uz sirds un asinsvadu sistēmu un mazina stresa nelabvēlīgo ietekmi. Taču novērojumi liecina, ka līdz 70% Latvijas iedzīvotāju ikdienā neuzņem magniju pietiekamā daudzumā – ne tikai pieaugušie, šī problēma kļūst arvien izplatītāka arī bērniem.
Magnija deficītu var izraisīt vairāki faktori, bet galvenais vaininieks parasti ir nesabalansēts uzturs. Stress un pārāk intensīva fiziskā slodze ir nākamie biežāk sastopamie iemesli, kas var samazināt magnija daudzumu ķermenī. Esam pieraduši dzirdēt, ka kolēģi un citi pieaugušie sūdzas par stresu. Svarīgi atcerēties, ka stress un trauksme ietekmē arī bērnus, un magnija trūkumu visbiežāk var novērot tiem, kuriem ir uzvedības problēmas. Hronisks magnija deficīts var veicināt hiperaktivitāti, aizkaitināmību, miega traucējumus, samazinātu interesi par mācībām. Lasi tālāk, lai uzzinātu, kādas pazīmes palīdzēs konstatēt, ka bērnam ir nepieciešams uzņemt papildu magniju!
Bērns ir kašķīgs vai uzbudināts
Jūs saņemat atbildes no bērna ne visai pieklājīgos toņos, un šajā nepatīkamajā noskaņojumā ir kas īpaši satraucošs, jo tas arvien vairāk izplatās ģimenē. Kādreiz šādas neadekvātas komunikācijas problēmas risināja, aizrādot un liekot bērnam stāvēt „kaktā”, taču patiesībā šis ir īstais brīdis pārskatīt pārtikas produktus, kas uzturā nodrošina magniju, lai noteiktu, vai ir nepieciešams papildus uztura bagātinātājs. Svarīgi arī pārliecināties, ka bērna trauksmaino uzvedību nav izraisījusi pārmērīgi liela cukura uzņemšana.
Magnija saturu svaigos produktos ietekmē šī minerāla daudzums augsnē, kurā tie audzēti. Lielisks magnija avots ir zaļie dārzeņi, piemēram, spināti un brokoļi, kā arī pākšaugi un auzu pārslas. Tāpat vērtīgs magnija resurss ir rieksti un sēklas, īpaši – mandeles, lazdu rieksti, Brazīlijas rieksti, Indijas rieksti, saulespuķu un ķirbju sēklas.
Bērns sūdzas par krampjiem vēlās nakts stundās
Jūs naktī pamostaties no bērna kliegšanas, kam seko vēl vairāki „Āāāuč!”. Visbiežāk tiek uzskatīt, ka sāpju iemesls ir ķermeņa augšana, bet arī bērniem var rasties muskuļu krammpji. Ko nu, kā palīdzēt? Bērni, ko piemeklējušas augšanas sāpes, mēdz labi reaģēt uz masāžu, stiepšanos un siltām kompresēm – viss minētais uzlabo asinsriti un sniedz atvieglojumu. Bet vai zinājāt, ka augšanas sāpes un krampji var būt zema magnija līmeņa rezultāts? Krampjus var palīdzēt mazināt magniju saturoši produkti, jo šis minerāls atslābina muskuļu audus un novērš to pārmērīgu saraušanos.
Bērns ir noraizējies par mācībām vai sadzīviskām lietām
Lielāka vai mazāka stresa cēlonis var būt jebkas, it sevišķi bērnam, kam vēl trūkst dzīves pieredzes un ir neziņa, kā reaģēt uz jaunu situāciju. Pārmērīgas, šķietami nepamatotas bažas un satraukumu par skolas gaitām, sporta aktivitātēm, attiecībām vai strīdiem ar draugiem un tamlīdzīgi patiesībā var izraisīt magnija deficīts. Magnija trūkuma pazīmes ir arī pastāvīgs nemiers, zobu griešana un jutība pret troksni. Muskuļu spriedze, krampji un spazmas (īpaši mazos muskuļos, piemēram, acu plakstiņos) tāpat ir tipiski magnija deficīta simptomi.
Ir svarīgi kontrolēt magnija līmeni, jo hronisks šī minerāla deficīts var sekmēt 2.tipa cukura diabēta attīstību, rezistenci pret insulīnu, sirds un asinsvadu sistēmas darbības traucējumus un osteoporozi. Ieteicamais magnija patēriņš bērniem vecumā no 4 līdz 8 gadiem ir 130 mg, savukārt bērniem vecumā no 9 līdz 13 gadiem vajadzētu lietot 240 mg katru dienu. Tuvojas skolas laiks, tādēļ pārliecinieties, vai jūsu bērns uzņem pietiekamu daudzumu magnija, lai nodrošinātu vislabāko skolas un ikdienas dzīvi!
Lai nodrošinātu labāku magnija uzsūkšanos, izvēlieties Magnemix, kas satur trīs dažādus magnija sāļus un palīdz tiem uzsūkties pakāpeniski.