Līdz ar silto laiku sākas arī grilēšanas sezona – atklāj to veselīgi! Dārza svētki vai atpūta pie dabas ir reizes, kad mēdzam iekurt grilu. Ārā gatavoto maltīti, sākot ar pamatēdieniem, uzkodām līdz pat desertiem, reizēm papildina arī alkohols – alus vai vīns. Taču tā ir dubulta slodze aknām, kuras ķermenī veic detoksikācijas funkciju un darbojas kā filtrs. Aknas neitralizē uzņemtos toksīnus un organismam nevajadzīgās, kaitīgās vielas, tās pārstrādā un izvada no organisma. Uzturs ietekmē aknu veselību – nesabalansēta diēta un pārmērības var veicināt aknu steatozi jeb tā dēvēto „aknu aptaukošanos”.
VAI GRILĒTS ĒDIENS VAR BŪT KAITĪGS
Grilēta gaļa parasti tiek uzskatīta par veselīgu izvēli, jo tajā ir mazāks tauku saturs. Tomēr jūs, iespējams, esat dzirdējuši, ka grilēti ēdieni palielina vēža risku! Kādi ir fakti un kā pagatavot grilētus ēdienus veselīgi?
Grilējot lielā karstumā, gaļas sastāvā esošo tauku daudzums samazinās. Tāpēc grilēta gaļa parasti satur mazāk kaloriju nekā tā pati gaļa, cepta pannā. Bet augsta temperatūra un tauki ir arī potenciālās problēmas pamatā. Saskaņā ar ASV Nacionālā vēža institūta datiem, grilējot tā saukto muskuļu gaļu, tai skaitā liellopu gaļu, cūkgaļu, mājputnus un zivis, rodas ķīmiskas vielas, kas sekmē vēža šūnu veidošanos. Dažas no šīm potenciāli kaitīgajām ķimikālijām veidojas, kad tauki sadeg virs atklātas liesmas; citas var rasties, kad liels karstums gaļas gatavošanā izraisa ķīmisku reakciju. Ko nu? Atteikties no grilēšanas?
GRILĒŠANA UN KANCEROGĒNĀS VIELAS
Joprojām nav pārliecinoši noskaidrots, kā šie grilēšanas procesā radušies kancerogēni ietekmē cilvēku, taču ir daži ierobežoti zinātniski pētījumi, kas liecina, ka liels ceptas un grilētas gaļas patēriņš var būt saistīts ar dažāda veida vēzi. Gaļas vai pārtikas veids, gatavošanas laiks, temperatūra un metode ietekmē vēzi izraisošo ķīmisko vielu veidošanos. Tajā pašā laikā statistika neapliecina, ka tautām, kurām grilēta gaļa ir nacionālās virtuves un kultūras neatņemama sastāvdaļa un tās patēriņš ir ievērojami lielāks nekā citām – kā Argentīnā, Čīlē, Meksikā – būtu lielāks vēža slimnieku procents. Varbūt viņi vienkārši māk pareizi grilēt… Nepareizas grilēšanas rezultātā radušās kaitīgās vielas, ko patērējam līdz ar gaļu, var negatīvi ietekmēt aknu funkcijas un veicināt saslimšanu vai saasināt aknu darbības traucējumus.
KĀ GRILĒT PAREIZI UN VESELĪGĀK
Grilēti ēdieni ir garšīgi un nav neveselīgi, ja pievērsīsiet uzmanību grilēšanas veidam un svarīgām niansēm! Paturot to prātā, lūk, daži padomi:
- Izvēlieties liesu gaļu! Pirms grilēšanas noņemiet ādu un redzamos taukus. Jo vairāk gaļā tauku, jo vairāk tie var pilēt uz oglēm vai atklātas liesmas, kā rezultātā rodas kancerogēnas vielas.
- Marinējiet gaļu pirms grilēšanas! Marinādes ievērojami samazina kancerogēnu daudzumu grilētā gaļā, ja vien tajās nav daudz cukura, kas sekmē piedegšanu. Gatavojot marinādi, etiķa vietā izvēlieties kaut ko mazāk skābu, lai saudzētu kuņģi – kefīru, tomātus, citronu vai laima sulu, jāņogas, upenes, olīveļļu, rozmarīnu. Arī ar sāli nevajadzētu pārspīlēt.
- Gatavojot gaļu marinādei, kārtīgi izmīciet un izspaidiet to! Tas palīdzēs izcept to vienmērīgāk.
- Pirms grilēšanas rūpīgi notīriet grila iesmus, cepamās restes (patiesībā to vajadzēja izdarīt jau pēc iepriekšējās reizes)! Šim nolūkam noderīgs instruments ir drāšu birste. Uz iesma vai restēm palikušie pārpalikumi satur ķīmiskās vielas, no kurām cenšamies izvairīties.
- Varat daļēji pagatavot gaļu jau pirms grilēšanas, piemēram, nedaudz apcepot uz pannas. Tas saīsinās laiku, kad gaļa tiek pakļauta augstām temperatūrām.
- Nepārcepiet gaļu! Pārgatavošana un ilgstoša augstas temperatūras iedarbība palielina kancerogēnu daudzumu gaļā.
- Izvairieties no tiešas atklātas liesmas iedarbības uz gaļu! Uz atklātas uguns grilētā gaļā ir vairāk kancerogēnu. Temperatūra, ko rada kvēlojošas ogles, ir pietiekama gaļas pagatavošanai. Ja oglēs sāk degt tauki, noņemiet gaļu no grila vai uzlieciet tam vāku, samazinot degšanai nepieciešamā skābekļa piekļuvi.
- Cepot gaļu, bieži to apgroziet, pakratiet, uzsitiet iesmu pret grila malu. Tas samazina gatavošanas laikā radīto kaitīgo ķīmisko vielu daudzumu.
- Pirms ēšanas noņemiet gaļai stipri sadedzinātu garozu. „Oglīte ir veselīga” – tas neattiecas uz grilēšanas procesā apdegušu gaļu!
- Piedevās grilējiet dārzeņus un augļus! Dārzeņi un augļi ir ne tikai garšīgi, ja tie ir grilēti, bet arī satur maz vai vispār nesatur vēzi izraisošas ķīmiskas vielas. Ņemiet vērā, ka tos jāgrilē atsevišķi, jo dārzeņu pagatavošanas laiks ir īsāks. Durt uz iesma pamīšus gaļu un dārzeņus ir kļūda – tie piedegs. Papildiniet piedevu klāstu arī ar svaigiem augļiem, dārzeņiem, salātiem un zaļumiem.
- Lai izvairītos no pārēšanās un ļautu gremošanas sistēmai ar uzņemto pārtiku tikt galā pamazām, grilējiet vairākos piegājienos ar dažu stundu intervālu! Un dzeriet ūdeni!
LATVIJĀ RADĪTS PRODUKTS AKNU VESELĪBAI
Latvijas farmācijas uzņēmums Lotos Pharma aknu veselībai ražo preparātu Hepasan Forte, kas radīts, izmantojot inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus, rezultātā apvienojot holīnu, kas iegūts no esenciālajiem fosfolipīdiem, ar mārdadža (satur 80% silimarīna), pieneņu sakņu un artišoka ekstraktu. Holīns palīdz nodrošināt normālu lipīdu un homocisteīna metabolismu un palīdz uzturēt normālu aknu darbību. Mārdadža un artišoka ekstrakti uztur normālu aknu veselību, palīdz nodrošināt aknu šūnu aizsardzību un veicina žults veidošanos. Pienenes ekstrakts sekmē normālu aknu un kuņģa funkciju.
