Kādi faktori veicina veģetatīvo distoniju?
Virkne faktoru var izsist veģetatīvo nervu sistēmu no līdzsvara un attīstīt veģetatīvo distoniju.
* Vīrusu vai baktēriju radītas akūtas un hroniskas slimības. Ja ir kāds infekcijas perēklis, tur notiek cīņa starp organismu un infekciju, izdalās dažādas aktīvas vielas, kuras ietekmē arī veģetatīvos centrus. Turklāt pirms un pēc infekcijas veģetatīvas nestabilitātes posms var iestāties, izpaužoties kā vājums, karstuma viļņi, reibonis, nelabums, nogurums, nespēja koncentrēties, sirdsklauves u.c.
* Nervu bojājums traumas vai operācijas rezultātā. Bieži vien veģetatīvos simptomus provocē galvas traumas, asinsizplūdumi, galvas operācijas.
* Alkohola pārmērīga lietošana. Veģetatīvos centrus kairina nevis etilspirts, bet gan etilspirta noārdīšanās produkti, un tad var izpausties veģetatīvās disfunkcijas sindroms ar sirds dauzīšanos, nemierīgumu, reiboņiem, karstuma un aukstuma viļņiem, ar nelabumu, līdz pat panikas lēkmēm. Tas var ilgt apmēram četras līdz divpadsmit stundas pēc pēdējās izdzertās alkohola devas.
* Hormonālās sistēmas pārkārtošanās. Veģetatīvās distonijas risks attiecas uz visiem šiem posmiem: pusaudžu periods, grūtniecība, dzemdības un pēcdzemdību laiks, pirmsmenopauze un menopauze. Sievietēm diezgan bieži veģetatīva rakstura sūdzības parādās ap 40 gadiem – dzimumhormonu līmenis tad vēl ir normāls, tomēr organisms gatavojas lielajām pārmaiņām un sievietēm pirmoreiz dzīvē parādās lielāka trauksmainība.
* Pārmērīga smēķēšana un/ vai pārmērīga kofeīna lietošana. Pārmērīgums šajā gadījumā ir nosacīts jēdziens – vienam nekas, bet cilvēki ar vājākiem veģetatīvajiem centriem var būt tendēti stiprāk reaģēt pat uz mazām kofeīna devām. Tas attiecas arī uz stipru melno un zaļo tēju, jo tās satur kofeīnu.
* Ilgstošs bezmiegs. Provocē veģetatīvo nestabilitāti.
* Pārtrenēšanās. Cilvēkiem ar diezgan jutīgiem veģetatīviem centriem galvas smadzeņu struktūras reaģē arī uz pienskābi, kas izdalās muskuļu pārslodzes laikā. Viņiem pēc sportošanas var parādīties ne tikai slikta pašsajūta, bet arī panikas lēkmes. No tā var izbēgt, ja trenējas regulāri, ar vienādu slodzi, bez ilgiem pārtraukumiem, vienādā režīmā, kas palīdz organismam pielāgoties.
* Serotonīna līmeņa izmaiņas. Tā dēvētais laimes hormons regulē dažādas sajūtas, tai skaitā, garastāvokli un sāpes. Serotonīns tiek sintezēts no neaizvietojamās aminoskābes L-triptofāna, ko ikdienā uzņemam ar pārtiku. Serotonīna trūkuma gadījumā novēro depresijas pazīmes, trauksmi, bailes un citas negatīvas sajūtas.
* Iedzimtība. Lai gan daudzus pacientus uztrauc fakts, ka kāds no viņu senčiem slimojis ar līdzīgiem traucējumiem, nav atklāti pierādījumi par šīs kaites tiešu pārmantojamību. Tomēr cilvēks no vecākiem var pārmantot vājus veģetatīvās nervu sistēmas ķēdes posmus, kuru dēļ atbilstošu saspringtu situāciju gadījumā dabiskais līdzsvars var izjukt un rasties veģetatīvā distonija.
Kā to diagnosticēt?
Veģetatīvās distonijas diagnostika ietver divas daļas – somatisko cēloņu izslēgšanu un psihiskā stāvokļa diagnostiku.
Indivīdam ir jānovēro neizskaidrojamās pazīmes līdz pat 6 mēnešiem un ilgāk, ņemot vērā faktu, ka simptomi var mainīties laika gaitā. Simptomi var būt ļoti dažādi. Sākot no sāpēm un nervu sistēmas traucējumiem līdz pat seksuāla rakstura problēmām. Lai arī simptomi ir hroniski, to lokalizācija, veids, biežums un intensitāte var variēt. Biežāk konstatētais un noturīgākais simptoms ir sāpes, kuras, nezinot cēloni, ir grūti ārstējamas.
Pirms veģetatīvās distonijas identificēšanas ir jāizslēdz visas citas iespējamās diagnozes. Tāpēc ārsts nozīmēs izmeklējumus, piemēram, asins analīzes, elektrokardiogrammu, ultrasonogrāfiju, magnētisko rezonansi un citus, lai izslēgtu vai apstiprinātu fizisku saslimšanu.
Ja izmeklējumi neuzrāda fizisku patoloģiju un ārsts apstiprinājis, ka pacientam nav tādas fiziskas saslimšanas, kas varētu izskaidrot esošos simptomus, jāvēršas pie psihiatra vai psihoterapeita.
Kā ārstēt veģetatīvo distoniju?
Smagu un izteikti traucējošu veģetatīvās distonijas simptomu gadījumā visiedarbīgākā ir antidepresantu un psihoterapijas kombinācija, ko noteiks ārsts. Vieglu simptomu gadījumā var palīdzēt alternatīvas terapijas: meditācija, fizioterapija, adatu terapija, joga u.tml. Vēlams regulāri uzturēties svaigā gaisā, veikt fiziskas aktivitātes, pastaigāties, sportot, pietiekamu laiku veltīt miegam un nodrošināt organismu ar nepieciešamajām uzturvielām un vitamīniem.
Kā var noderēt dabas vielu uztura bagātinātājs Sedanorm?
Lotos Pharma dabas vielu produkts Sedanorm ir radīts, lai palīdzētu situācijās, kad nepieciešams rūpēties par nervu sistēmas veselību. Sedanorm satur trīs aktīvās vielas:
* raudenes (Origanum vulgare) sauso ekstraktu – daudzi pētījumi apliecina, ka šis augs spēj atvieglot trauksmes un depresijas simptomus1, kā arī palīdz līdzsvarot stresa hormonus organismā, atslābināties un labāk iemigt;
* L-triptofānu – tā ir neaizstājamā aminoskābe, kuras sintēze cilvēka organismā netiek nodrošināta, tāpēc tā jāuzņem ar uzturu vai L-triptofānu saturošu preparātu palīdzību. Atklāts, ka L-triptofāns un 5-hidroksitriptofāns (5-HTP)2 mūsu organismā kalpo kā avots laimes hormona serotonīna sintēzei, savukārt serotonīna un dopamīna trūkumu pētījumi saista ar vairāku veģetatīvās distonijas simptomu rašanos;
* grifonijas (Griffonia simplicifolia) sēklu ekstraktu – šis Āfrikas augs ir visbagātīgākais zināmais augu izcelsmes aminoskābes 5-HTP avots, palīdz uzturēt normālu nervu sistēmas un smadzeņu darbību.
Kā lietot Sedanorm?
Produktu ir ērti lietot – pa 1 kapsulai dienā. Vienā iepakojumā ir 30 kapsulas, kas pietiks viena mēneša kursam. Piemērots lietošanai no 12 gadu vecuma.
