Veģetatīvā distonija ir somatisko simptomu traucējumi, kam raksturīgi fiziski simptomi, kas nav izskaidrojami ar fiziskiem vai garīgiem traucējumiem. Citiem vārdiem sakot – simptomi, kuru cēloņi nav nosakāmi vai ir ļoti grūti nosakāmi. Tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka simpotomi nav īsti. Tie ir īsti un nav izdomāti. Tas, ka šo simptomu cēloņus nav iespējams zinātniski izskaidrot, bieži saasina simptomus vēl vairāk.
Kādi ir veģetatīvās distonijas simptomi un kā to diagnosticēt?
Lai diagnosticētu veģetatīvo distoniju, indivīdam ir jānovēro neizskaidrojami simptomi ilgāk kā 6 mēnešus. Pirms veģetatīvās distonijas identificēšanas ir jāizslēdz visas citas iespējamās diagnozes. Diagnosticēšana ir grūta, jo simptomi var mainīties laika gaitā.
Simptomi var būt ļoti dažādi, sākot no sāpēm un gremošanas sistēmas traucējumiem, līdz pat seksuāla rakstura problēmām. Lai arī simptomi ir hroniski, to lokalizācija, veids, biežums un intensitāte var variēt. Biežāk konstatētais un noturīgākais simptoms ir sāpes, turklāt ,nezinot cēloni, ir grūti ārstējamas. Veģetatīvās disfunkcijas izraisītāji var būt dažādi.
Ilgstošas domas vai sajūtas par simptomiem bieži izraisa arī kognitīvos simptomus. Galvenokārt tie izpaužas kā depresīvas domas vai trauksme, kas daudz nopietnākos gadījumos var izraisīt arī domas par pašnāvību. Kognitīvie simptomi ir atbildes reakcija uz fiziskajiem simptomiem, kas kļūst par pamatu veģetatīvajai distonijai.
Praksē veģetatīvās distonijas smaguma pakāpe galvenokārt tiek noteikta pēc kognitīvajiem simptomiem nevis fiziskajiem:
viegla veģetatīvā distonija – viens kognitatīvais simptoms;
vidēja veģetatīvā distonija – divi vai vairāki kognitīvie simptomi;
smaga veģetatīvā distonija – divi vai vairāki kognitatīvie simptomi + vairāki fiziskie simptomi vai viens izteikts simptoms, kā, piemēram, noturīgas sāpes.
Kognitīvie un fiziskie simptomi būtiski ietekmē ikdienas dzīvi, kā arī attiecības ar līdzcilvēkiem.
Kas izraisa veģetatīvo distoniju?
Vēsturiski ir pieņemts uzskatīt, ka veģetatīvo distoniju izraisa pārāk liels psiholoģiskais stress, kas veicina fizisko simptomu izpausmi. Jaunākā teorija tiek balstīta uz to, ka indivīds ir ārkārtīgi jutīgs uz ķermeņa izmaiņām, kas pie vienādiem apstākļiem, dažādiem indivīdiem izraisa dažādas ķermeņa reakcijas. Kā, piemēram, citam čili pipara ēšana ir bauda un izraisa pozitīvas sajūtas, kamēr citiem tās ir sāpes un ciešanas, taču pamazām pie čili ēšanas ir iespējams pierast. Līdzīgi ir arī ar sajūtām.
Tiek uzskatīts, ka veģetatīvā distonija ir saistīta ar serotonīna līmeņa izmaiņām. Kā zināms, serotonīns ir hormons, kas tiek dēvēts arī par “laimes hormonu” un kurš regulē dažādas sajūtas, tajā skaitā, garstāvokli un sāpes. Serotonīns tiek sintezēts no cilvēka organismā neaizvietojamās aminoskābes L-triptofāna, ko ikdienā varam uzņemt ar pārtiku. Serotonīna trūkuma gadījumā tiek novērotas indivīdu sūdzības par depresīvām domām, trauksmi, bailēm u.c. sajūtām.
Kā cīnīties ar veģetatīvo distoniju?
Veģetatīvās distonijas ārstēšana galvenokārt balstās uz psihoterapijas konsultācijām, papildus, konsultējoties ar ārstu, simptomu atvieglošanai ir iespējams lietot ķīmiskos antidepresantus, taču daudziem no tiem ir novēroti dažādi blakus efekti. Kā efektīvu alternatīvu ir iespējams izvēlēties dabas līdzekļus nervu sistēmas darbības uzlabošanai.
Sedanorm izstrādāts sadarbojoties ar Latvijas neirologiem. Tā sastāvā esošais grifonijas ekstrakts palīdz uzturēt normālu nervu sistēmas un smadzeņu darbību, kā arī, tas ir neaizvietojamās aminoskābes L-triptofāna papildu avots.
