Vitamīni un minerālvielas stiprina cilvēka imūnsistēmu un būtu jālieto visu gadu. Vasarā un rudenī tas šķiet vieglāk izdarāms, turklāt rodas sajūta, ka, ēdot daudz ogu, augļu, zaļumu un dārzeņu, varam uzkrāt veselības bāzi garajai ziemai. Diemžēl šī sajūta ir maldīga. Vasarā dažādus vitamīnus saturoši produkti mūsu platuma grādos patiešām ir pieejamāki, un, jā, šis ir laiks, kad stiprināt savu imūnsistēmu. Tomēr – tāpat kā nevar viesībās pieēsties visai nākamajai nedēļai – nav iespējams uzkrāt organismā vitamīnus un minerālvielas ilgākam laika periodam.
Vitamīni un minerālvielas - veselības ieguvumi
Dzīvojam mērenā klimata zonā, kam raksturīgi četri gadalaiki, dienas garuma (saulainu stundu) un temperatūras svārstības. Ziemeļnieka ķermenis pielāgojas šīm pārmaiņām – gadalaiku maiņa ietekmē arī ķīmiskos procesus organismā, un, iespējams, katrā laikposmā mūsu ēdienkarte ir nedaudz atšķirīga. Vasarā droši vien lietojam vairāk zaļumu, Latvijas augļu un ogu. It kā varam rūpēties par savu veselību un labsajūtu, siltajos mēnešos uzņemot vairāk dabisko vitamīnu. Par ļaunu jau tas nenāk, pārdozēt diez vai ir iespējams, bet kuri tad ir labākie vitamīni un minerālvielas vasarā un cik daudz to vajadzētu lietot?
Vielu, kuras iesaistītas un sekmē organismam nepieciešamās ķīmiskās reakcijas, spektrs ir plašs. Var izdalīt taukos šķīstošos un ūdenī šķīstošos vitamīnus. Pirmie (vitamīni A, D, E, K u.c.) patiešām spēj organismā uzkrāties, tiesa, ierobežotā daudzumā, kamēr otros (vitamīni B6 un B12, vitamīns C, kā arī biotīns, pantotēnskābe, tiamīns, riboflavīns, niacīns, folāts u.c.) varam patērēt vien tik, cik organismam attiecīgajā brīdī nepieciešams. Ja ūdenī šķīstošos vitamīnus un minerālvielas uzņemam vairāk, nekā spējam izlietot, tie neuzkrājas, bet vienkārši tiek izvadīti ar urīnu. Tātad pārspīlēti koncentrēties tikai uz augļu un dārzeņu ēdienkarti nav jēgas. Veselīgs uzturs arī vasarā ir sabalansēts uzturs bez pārmērībām.
Saules vitamīns
Lai gan daudzi no mums ar nepacietību gaida vasaras mēnešus, ir svarīgi ņemt vērā to ietekmi uz veselību. Šajā laikā esam pakļauti spēcīgākiem ultravioletajiem stariem, augstākai temperatūrai un dažādām brīvdienu aktivitātēm, piemēram, ceļošanai.
Izplatīta ir pārliecība, ka vasarā ieteicams sauļoties, jo tā iegūstam veselības uzturēšanai tik nepieciešamo D vitamīnu, kas pazīstams kā „saules vitamīns”, jo ar pārtiku to uzņemam reti un nepietiekami. Tā ir taisnība. Taču mūsu platuma grādos pat vasarā būs grūti sintezēt tik daudz D vitamīna, lai pilnībā nodrošinātu organismu, kur nu vēl visam gadam! Latvijā nesen veiktie pētījumi liecina, ka D vitamīna deficīts novērojams 64,4 % iedzīvotāju. Tādēļ nepieciešams uzņemt to papildus.
D vitamīns jeb kalciferols ir taukos šķīstoši sekosteroīdi, kuri organismā ietekmē neskaitāmu gēnu darbību, regulē kalcija jonu un fosfātu daudzumu, kas uzlabo kaulu un zobu stiprību, spēcina imūnsistēmu un pasargā no dažādām saslimšanām, tostarp elpceļu (arī atrašanās pārlieku vēsās, kondicionētās telpās paaugstina iespēju saslimt) un sirds slimībām, palielina spējas pretoties ļaundabīga audzēja attīstībai. Šī vērtīgā vitamīna trūkums var izraisīt kaulu trauslumu un dažādus bojājumus, rahītu, osteoporozi. Tas var kalpot par iemeslu arī svara pieaugumam un otrādi – pietiekams tā daudzums palīdz atbrīvoties no liekajiem kilogramiem, ja tā labā strādājam, sevi nodarbinām.
Vitamīni zivīs, nevis solārijā
Pārtikas produktos D vitamīns atrodams treknu zivju (piemēram, mencu) aknu eļļās, sardīnēs, šprotēs, laša un foreles filejā, ikros, dzīvnieku aknās, olu dzeltenumos, margarīnā, kā arī šitaki un dažās citās sēnēs – taču nelielos daudzumos.
Cilvēkam šis vitamīns saules gaismas (ultravioleto staru) ietekmē sintezējas lielākoties ādas dziļākajos slāņos. Lai arī D vitamīns ir taukos šķīstošs, izveidot tā uzkrājumus priekšdienām praktiski nav iespējams. Savukārt Latvijas ziemā saules intensitāte ir nepietiekama. Jāpiebilst, ka arī solārijā D vitamīna sintēze nenotiek, jo tur lampas ražo cita spektra starus.
Palīdzēt savam organismam
Lai sekmīgi uzņemtu D vitamīnu ar saules starojumu, ieteicams sauļoties ne ilgāk par 15 minūtēm, bet to var darīt vairākas reizes dienā vai nedēļā, līdz āda pamazām iesauļojas. Stundām ilgi cepināties saulē nudien nav nepieciešams. Ādas iedegums ir tās aizsardzība pret ultravioletajiem stariem – attiecīgi D vitamīns vairs neveidojas. Turklāt, pakļaujot ādu pārmērīgam UV starojumam, var pat iedzīvoties melanomā – ļaundabīgā ādas audzējā.
Organisma spēju ražot D vitamīnu, izmantojot saules starus, var ietekmēt vēl vairāki faktori: ārā pavadītais laiks un regularitāte; saulītei būtu „jāparāda” vismaz 40 % ķermeņa; ja cilvēka āda satur vairāk melanīna (tumšā pigmenta), tā ražo mazāk D vitamīna, jo melanīns konkurē ar ultravioletajiem stariem; vecums – pēc aptuveni 65 gadu sasniegšanas spēja sintezēt D vitamīnu mazinās; saules aizsargkrēma lietošana.
Patiesībā aizsardzība pret sauli mums ir nepieciešama tikpat daudz kā D vitamīns. Saules aizsargkrēms pasargā ādu no pārmērīga UV starojuma iedarbības, taču var arī kavēt ādas spēju ražot optimālu D vitamīna daudzumu, tādēļ ir vērts apsvērt iespēju iekļaut savā ēdienkartē vairāk iepriekšminēto pārtikas produktu vai D vitamīna piedevu. Pat vasarā ne vienmēr varam uzņemt pietiekami visus organismam nepieciešamos vitamīnus. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu imunitātes atbalstu visu diennakti, lietojiet Imunosil Virufix!
Imunosil Virufix sastāvā esošais vitamīns C uztur normālu imūnsistēmas darbību pie palielinātās slodzes. Cinks, vitamīni C un D veicina normālu imūnsistēmas darbību. Cinks un vitamīns C veicina šūnu aizsardzību pret oksidatīvo stresu. Cinks veicina normālu DNS un olbaltumvielu sintēzi. Melatonīns palīdz samazināt iemigšanai nepieciešamo laiku (labvēlīgo ietekmi panāk, uzņemot vismaz 1 mg melatonīna neilgi pirms gulētiešanas).
