Cilvēka organismam ik dienu nākas cīnīties ar dažādiem neredzamiem ienaidniekiem, apkārtējā vidē sastopamiem patogēniem mikroorganismiem – baktērijām, vīrusiem, sēnītēm. Kaut gan mums ar tiem jāsaskaras katru dienu, mēs tomēr visu laiku neslimojam. Kāpēc?
Cilvēka organismam ir sava pašaizsardzības sistēma, kas attīstās un uzlabojas dzīves laikā. Tā irimūnsistēma, kas aizsargā pret slimības izraisošiem patogēniem.
Imūnsistēmu veido daudzi orgāni, kuros rodas un darbojas imūnsistēmas šūnas. Tās ir kaulu smadzenes, aizkrūtes dziedzeris, liesa, limfmezgli, mandeles un arī kuņģa-zarnu trakts. Jā, tas ir ne tikai gremošanas orgāns, bet arī svarīga imūnsistēmas daļa! Apmēram 70% šūnu, kas spēj radīt imunoloģiski aktīvas vielas, atrodas cilvēka kuņģa-zarnu traktā, un tajā rodas lielākā daļa imūno reakciju.
Mēs parasti domājam, ka ārējās vides ietekmei visvairāk tiek pakļauta āda, taču lielākā saskares virsma ar ārējiem faktoriem ir zarnām – tievajai zarnai vien absorbējošā virsma ir apmēram 200 m2. Viss, ko ēdam un dzeram, nāk no ārējās vides. Tādējādi ar pārtiku kuņģa-zarnu traktā tiek ievadītas dažādas vielas, kas uzsūcas un kopā ar asinīm nonāk asinsritē. Tās var būt gan vērtīgas barības vielas, gan patogēni mikroorganismi. Zarnās esošās imūnās šūnas analizē visu, kas iekļuvis zarnu traktā. Faktiski zarnas ir imūnsistēmas stūrakmens, kas atpazīst un iznīcina patogēnos vīrusus un mikrobus. Jo efektīvāk darbojas zarnu aizsargsistēma, jo vairāk sarūk mūsu iespēja saslimt ar slimībām, kuras izraisītājus mēs nemanot norijam. Tas nozīmē, ka mūsu veselība lielā mērā ir atkarīga no gremošanas trakta labsajūtas.
Zarnās dzīvo aptuveni divi kilogrami mikrobu un no 1000 līdz 4000 dažādu sugu mikroorganismu. Jo lielāka ir šo sugu daudzveidība un to vidū pastāv līdzsvars, jo retāk cilvēki slimo ar dažādām slimībām. Jo sliktāk jūtas dzīvībai svarīgās baktērijas un mikroorganismi, kas dzīvo zarnās, un jo mazāk to ir, jo vairāk vēdera problēmu un zemāka imunitāte. Cilvēki pastāvīgi sastopas ar faktoriem, kas vājina organisma imūno sistēmu. Tas ir nepilnvērtīgs uzturs, hipovitaminoze, bieža saaukstēšanās, hroniskas kuņģa-zarnu trakta patoloģijas, medikamenti (antibiotikas, kortikosteroīdi, imūnsupresanti, caurejas līdzekļi utt.), fiziskās aktivitātes trūkums, smēķēšana, liekais svars, arī stress, fiziska pārslodze, pārtikas alerģijas utt.
Zinot faktorus, kas ietekmē un vājina cilvēka imūnsistēmu, mēs varam novērst to iedarbību un sekmēt normālu imūnsistēmas darbību.
Piparmētru ēteriskā eļļa – daudzveidīga un efektīva
Mūsdienās cilvēki arvien biežāk atgriežas pie pārbaudītām vērtībām un arvien vairāk cenšas izmantot dabas vielas medicīniskos nolūkos. Gadu gaitā ir pierādīta to efektivitāte gan dažādu slimību profilaksē, gan ārstēšanā.
Piparmētra ir viens no universālākajiem ārstniecības augiem, ko izmantoja gan senajā Ēģiptē, gan Eiropā, Ķīnā un Japānā. Jau pirms vairāk nekā diviem tūkstošiem gadu piparmētra tika uzskatīta par ļoti iedarbīgu augu gremošanas normalizēšanā. To lietoja pret sliktu dūšu, vemšanu, menstruālajiem traucējumiem, augšējo elpceļu slimībām u.c.
Visas piparmētru priekšrocības piemīt arī piparmētru ēteriskajai eļļai. Tai ir gremošanas, antiseptiskas, antibakteriālas, anestezējošas, žultsdzenošas, spazmolītiskas, pretvīrusu, pretiekaisuma, tonizējošas īpašības. Tāpēc piparmētru eļļas pielietošanas spektrs ir tik plašs. To izmanto mutes dobuma slimību gadījumā, ārstē nelielas brūces un iekaisumus. Piparmētru eļļas sastāvā esošais mentols lieliski palīdz pie augšējo elpceļu saslimšanām. Eļļu lieto muskuļu un locītavu sāpju gadījumā, pie sēnīšu saslimšanām, galvassāpēm, sliktas dūšas, augstas temperatūras, noguruma un koncentrēšanās spēju zuduma. Piparmētra palīdz novērst zarnu gludās muskulatūras spazmas. Pētījumi liecina, ka piparmētra var ievērojami mazināt kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumu simptomus un palīdzēt novērst kuņģa čūlu veidošanos.
