Ziema un rudens ir vīrusu laiks. Katru rudeni mēs varonīgi stājamies pretī vīrusu sezonai - tādām slimībām kā saaukstēšanās, gripa, bronhīts, zarnu trakta vai acu infekcijas, kuras lielākoties izraisa dažādi vīrusi. Un bieži arī saslimstam! Par spīti tam, ka visu vasaru esam uzņēmuši saules vitamīnu, ēduši svaigus dārzeņus, ogas, augļus un daudz veltījuši laika peldēšanai, braukšanai ar riteni un citām veselīgām aktivitātēm – ko vēl vairāk?!
Kāpēc vīrusi aktivizējas tieši aukstā laikā?
Izvairīties no vīrusu infekcijas rudens-ziemas laikā ir tiešām veiksme vai arī īpaša māksla. Lai gan vīrusi noteikti var izplatīties jebkurā gadalaikā, dažādas elpceļu infekcijas, tostarp gripa, koronavīrusi un saaukstēšanās, vienmēr ir aktīvākas ziemā. Šo vīrusu sezonālais pieaugums ir plaši pieņemts un atzīts – bet neizskaidrots! Zinātnieki joprojām cenšas saprast, kāpēc ziema veicina šo vīrusu izplatību. Izvirzītas vairākas teorijas, bet nav pārliecības, kurš skaidrojums vai skaidrojumu kombinācija ir vistuvāk patiesībai. Lūk, dažas teorijas.
Nr.1. Ziema un laika apstākļi liek cilvēkiem palikt telpās, palielinot infekcijas izplatību.
Šī populārā teorija saista vīrusu izplatību ar cilvēku uzvedību – aukstā laikā paliekot telpās un pavadot vairāk laika ciešā kontaktā ar citiem. Tas, pēc zinātnieku domām, palielina iespējamību, ka inficētie pilieni elpošanas, runāšanas, šķaudīšanas vai klepus laikā izplatās no cilvēka uz cilvēku. To mēs neapšaubāmi novērojam, kad septembrī bērni dodas uz bērnudārzu vai skolu un drīz vien sāk slimot veselām grupām vai klasēm. Pētījumi apstiprina saikni starp slimību sezonalitāti un cilvēkiem, pulcētiem telpās, kas var palielināt vīrusa izdzīvošanu un pārnešanu.
Nr. 2. Ziema vājina cilvēku iekšējo aizsardzību, palielinot inficēšanās risku.
Citi skaidrojumi koncentrējas uz mūsu pašu fizioloģiju – jo inficējas arī cilvēki, kas nestrādā kolektīvā un neapgrozās plašā sabiedrībā. Saskaņā ar šīm teorijām ziemas laikapstākļi var vājināt mūsu pašu imūnsistēmas fizioloģisko aizsardzību, kas parasti novērš elpceļu vīrusu iekļūšanu organismā un infekciju. Tas nenozīmē tikai apsaldēšanos. Piemēram, daļa pētnieku uzskata, ka īsās, apmākušās ziemas dienas var samazināt mūsu uzņemtā D vitamīna daudzumu, vājinot imūnsistēmu un padarot mūs uzņēmīgākus pret infekcijām.
Citi pētījumi atklājuši, ka saaukstēšanās cēlonis atrodas burtiski mums degungalā. Proti, temperatūrai pazeminoties, deguna šūnas atbrīvo mazāk sīko daļiņu (ekstracelulārās vezikulas jeb ārpusšūnu pūslīšus) deguna gļotās, kuru uzdevums ir gan saistīt, gan neitralizēt iebrūkošos vīrusus. Pietiek deguna temperatūrai nokrist par pieciem grādiem – un šīs pirmās aizsardzības līnijas spēja saražot aizsargājošās daļiņas samazinās gandrīz uz pusi! Par to, ka deguns varētu būt mūsu “vājā vieta”, liecina arī citi atklājumi. Piemēram: gaisa vēsums var saspiest asinsvadus visā mūsu rīklē un degunā, neļaujot asinsvadiem šajās vietās savākt pietiekamu daudzumu balto asins šūnu, lai cīnītos pret vīrusu iebrucējiem. Vai arī - ziemas sausais gaiss izžāvē aizsargājošos puņķus, kas pārklāj deguna eju iekšpusi, neļaujot lipīgajai vielai notvert un neitralizēt iebrūkošos vīrusus.
Nr.3. Ziema rada ideālus apstākļus vīrusiem, palielinot inficēšanās risku.
Vēl viena teoriju kopa ir saistīta ar pašiem vīrusiem, vedinot domāt, ka ziemas laikapstākļi palielina to ilgmūžību un uzlabo to spēju cirkulēt. Dažādiem vīrusiem ir dažādas īpašības, taču kopumā vīrusi ir ļoti izturīgi organismi, kas spēj izdzīvot pat salā. Patiesībā daudzi vīrusi, tostarp gripa un rinovīrusi (saaukstēšanās izraisītāji), uzplaukst aukstā laikā, un citi vīrusi spēj labāk vairoties, kad ir sauss gaiss un zema temperatūra. Aukstums faktiski aizsargā vīrusus, jo zemā temperatūra ļauj vīrusa ārējam apvalkam sacietēt par “gumijas želeju”. Tas aizsargā vīrusu, ļaujot tam labāk izplatīties. Savukārt sauss gaiss atšķirībā no mitruma veicina mazāku gaisa pilienu veidošanos, kas ir vieglāki un ilgāk paliek gaisā, saglabājot lielākas izredzes kādu, kurš tos ieelpos, aplipināt.
Vīrusu patika pret ziemīgiem apstākļiem arī nepazūd, tiklīdz tie kādu ir veiksmīgi inficējuši. Atklāts, ka elpceļu vīrusiem ir tendence attīstīties un vairoties vēsākos apstākļos ķermeņa iekšienē, kā arī pastāv mazāka iespēja veikt inficēto šūnu pašnāvību jeb apoptozi aukstākās ķermeņa vietās. Tas nozīmē, ka temperatūrai ir liela ietekme uz parasto saaukstēšanās infekciju iznākumu.
Jaunas tendences, jauni vīrusi
Lai arī ziemas apstākļi savā ziņā iedvesmo vīrusu aktivitātes pieaugumu, taču joprojām paliek neskaidrs, kādā mērā jebkura no šīm teorijām spēj pietiekami ņemt vērā elpceļu infekciju modeļus. Lietu vēl vairāk sarežģī negaidītas novirzes pazīstamo vīrusu modeļos. Piemēram, ārsti – un arī mēs paši – varam novērot, ka pēc pandēmijas vairākiem vīrusiem ir mainījusies sezonalitāte – tagad tie mēdz sākties agrāk, bet citu vīrusu infekcijas kļuvušas vairāk izkliedētas visa gada griezumā.
Vēl pastāv arī tāds bieds kā jaunu vīrusu izlaušanās pie mums. Uz planētas mīt vairāk vīrusu nekā zvaigznes debesīs. Tomēr lielāko daļu laika mūsu sugai izdodas dzīvot šajā vīrusu pārpilnajā pasaulē salīdzinoši bez slimībām. Iemesls ir mazāk saistīts ar cilvēka ķermeņa noturību pret slimībām kā ar pašu vīrusu bioloģiskajām dīvainībām.
Vīrusa gadījumā viens no sarežģītākajiem uzdevumiem ir iekļūšana jaunā saimnieka šūnās, kurās ir molekulārais mehānisms, kas šiem patogēniem ir jāreplicē. Šis process mazliet atgādina atslēgas piemeklēšanu slēdzenei. Jo labāk tā atbilst, jo lielāka iespēja, ka patogēns iekļūs šūnas iekšpusē.
Par laimi ir ļoti neliels skaits patogēnu, kas šādā veidā spēj “ielauzties” mūsu šūnās. Lielais vairums vīrusu, ar kuriem mēs sastopamies, vienkārši atlec no cilvēka šūnām, galu galā izejot no mūsu ķermeņa kā nekaitīgi apmeklētāji. Tomēr, kā skaidri parādīja pandēmija, jaunu cilvēku vīrusu uzliesmojumi notiek, kaut arī nav tik negaidīti, kā varētu šķist. Ik gadu parādās vidēji trīs jauni vīrusi, kas var inficēt cilvēkus.
Galvenais – palikt mājās
Tātad, neatkarīgi no tā, vai gaiss ir karsts vai auksts, sauss vai mitrs, kaut kur vienmēr būs vīrusi un baktērijas. Viens no galvenajiem priekšnoteikumiem nesaslimšanai noteikti ir laba higiēna un tīras vides uzturēšana ap sevi un saviem mīļajiem. Svarīgi arī inficētajiem noteikti palikt mājās, lai neaplipinātu citus, ir sevišķi tas attiecas uz bērniem. Pasaules Veselības organizācija pat atcēlusi rekomendāciju visus bērnus un jauniešus vakcinēt pret kovidu – ne jau tas ir nepieciešams, bet gan izolēšanās un infekcijas neizplatīšana.
Vienmēr der arī padomāt par imūnās sistēmas stiprināšanu, jo acīmredzot ar vasarā uzņemtajiem resursiem mums ilgi neiztikt. Latvijas farmaceitiskā uzņēmuma Lotos-Pharma ražotais produkts Imunosil Virufix ir piecu spēcīgu pretvīrusa elementu kombinācija, izstrādāta tieši imūnsistēmas atbalstam. Sastāvā iekļautās aktīvās vielas – D, C vitamīns, cinks, kvercetīns, melatonīns – ir mērķētas pret vīrusu infekciju ielaušanos un darbību organismā, balstoties zinātniskajos pierādījumos par šo piecu uztura elementu īpašībām un maksimālajām devām maksimāli labvēlīgam efektam. Turklāt vairāki no šiem elementiem darbojas sinerģiski – to mijiedarbība rada papildu ieguvumu.
Imunosil Virufix ir arī izdevīgs - to var lietot gan profilaksei pret vīrusu saslimšanu, gan infekcijas laikā, lai atvieglotu slimības gaitu un novērstu komplikācijas, gan arī pēc slimošanas, lai palīdzētu drīzāk uzveikt sekas.
